Stingrāk vērtēs pesticīdu atļaušanu un ietekmi

2 komentāri

Pētījumiem par lauksaimniecībā izmantojamo pesticīdu kaitīgumu vai nekaitīgumu turpmāk jābūt stingri zinātniskiem, neatkarīgiem no ražotāju lobijiem un publiski pieejamiem sabiedrībai, – tā šonedēļ lemts Eiropas Parlamentā. Deputāti vēlas atjaunot sabiedrības uzticību pesticīdu atļaušanas vai aizliegšanas procedūrai.

Kamēr lauksaimniekiem pesticīdu smidzināšana pasargā ražas no augu slimībām, kaitēkļiem un iznīcina nezāles, tikmēr ietekme uz cilvēku veselību, sevišķi kā vēža izraisošs faktors, joprojām izraisa pretrunīgus vērtējumus.

Uzticība līdzšinējai praksei – vai kādu pesticīdu atļaut vai aizliegt lietošanai Eiropas Savienībā (ES), balstoties uz licences pieprasītāja iesniegto it kā zinātnisko atzinumu, sabruka 2017.gadā. Nopludināto dokumentu skandāls pētījumiem par glifosāta šķietamo nekaitīgumu raisīja aizdomas, ka ķimikāliju ražojošajam uzņēmumam bijusi iespēja ietekmēt šos atzinumus sev par labu un atklājusies arī atsevišķu zinātnieku negodprātīga rīcība, – tā Eiropas Parlamenta deputāte Inese vaidere skaidro šīs nedēļas eiroparlamentāriešu lēmumu sakārtot situāciju.

“Pesticīdu apstiprinājuma procedūrā būtu izmantojami tikai publicēti, zinātniski recenzēti un neatkarīgi pētījumi, ko būtu pasūtījušas kompetentas iestādes. Arī, lai iesniedzēji nevarētu izvēlēties kādu valsti, kurā noteikumi ir mazāk stingri,” norāda Vaidere.

Pret pesticīdiem noskaņotā aktīviste, ķīmiķe Jana Simanovska uzskata – ES ir uz pareizā ceļā, taču vēl būtu nepieciešams sākt regulēt vairāku pesticīdu summāro ietekmi uz cilvēkiem un vidi, ne tikai noteikt vienas konkrētās aktīvās vielas atlieku pieļaujamos līmeni.

“Netiek vērtētas kokteiļu ietekmes, tas – kā pesticīdi pastiprina viens otru. Ikdienā gan pārtikā, gan vidē mēs sastopamies ar pesticīdu kokteili, un šis pesticīdu kokteilis uz mums iedarbojas spēcīgāk nekā katrs atsevišķs pesticīds, jo ietekmes summējas. Tas ir tas, kas ir jāpārskata, tām drošības robežām ir jābūt augstākām, stingrākām,” norāda Simanovska.

Kamēr līdz ķīmiskajiem kokteiļiem vēl nav tikts, ES atsevišķu aktīvo vielu kontekstā stiprinās pēctirgus uzraudzību. No Eiropas Komisijas tiek sagaidīts noteikt epidemioloģiskus pētījumus par pesticīdu ietekmi uz cilvēku veselību, tostarp jāpārskata līdzšinējie pētījumi par glifosāta kancerogenitāti, jānosaka maksimālais ķimikāliju atlieku līmenis augsnē un virszemes ūdeņos. Pārtikas un veterinārā dienesta veiktajos augļu, dārzeņu, ogu, medus un labības laboratoriskos izmeklējumus vairāku gadu garumā neesot atklāti pesticīdu atliekvielu rādījumi virs atļautās normas.

PVD Pārtikas uzraudzības departamenta vecākā eksperteAndra Vernere skaidro: “Ja šī kaitīgā viela pārsniedz maksimāli pieļaujamo līmeni diezgan lielās devās, tad cilvēkam var iestāties toksiskie efekti – neirotoksiki, ietekmē hormonālo sistēmu vai produktīvo sistēmu. Tur dažādi tie efekti var būt.”

Meklējot pesticīdu atliekvielas graudaugos, rapsī un lauka pupās, apjomīgus laboratoriskos izmeklējumus Latvijā veic valsts augu aizsardzības dienests. Katru gadu tiek ņemti ap 200 paraugu. Zemniekiem tās ir pārsteiguma vizītes.

Valsts Augu aizsardzības dienesta eksperte Anitra Lestlande stāsta: “Līdz šim atliekvielas nav pārsniegušas robežvērtības. Šajos paraugos tas pat netuvojās, pat nesasniedza kaut daļu no šīm līmeņa.”

Turklāt desmit gadu laikā nevienam zemniekam neesot uzlikts sods vai atņemti ES platību maksājumi par normu pārkāpšanu.
2 komentāri