Stambulas konvencija sašķēlusi Latvijas zinātniekus

Pievienot komentāru

Šonedēļ Latvijā diskusiju lokā atgriezās Stambulas konvencija – šis starptautiskais nolīgums, kura mērķis ir palīdzēt izskaust vardarbību ģimenē.

Kā zināms, vairāki formulējumi šajā dokumentā izsaukuši konservatīvo vērtību aizstāvju iebildumus. Šonedēļ savu slēdzienu par konvenciju publiskoja Zinātņu akadēmijas konsīlijs. Slēdzienā ieteikts Latvijai šo dokumentu neratificēt.

Par šādu iznākumu gan ir pārsteigti vairāki konsīlija locekļi, kuri norāda, ka zinātnieku viedoklis īstenībā bijis konvencijai labvēlīgs, un slēdziens balstīts uz pieaicināto politiķu un baznīcas nostāju.

Stambulas konvencija sašķēlusi Latvijas zinātniekus, Zinātņu akadēmijas konsīlija spriedumam nepiekrīt 33 pētnieki.

Zinātņu akadēmija pēdējā laikā uzņēmusies viest skaidrību dažādos jautājumos. Tostarp gada sākumā īpašs konsīlijs vienojās par to, kā pareizi izpildāma Latvijas himna, nu pieņemts lēmums Stambulas konvencijas lietā.

Stambulas konvencijas pamatā ir sieviešu aizsardzība pret vardarbību, tomēr domstarpības raisījis jēdziena “gender” tulkojums. Atsevišķas sabiedrības grupas tā dēļ uzskata, ka konvencija patiesībā slēpj ideoloģiju, kas grauj tradicionālās ģimenes vērtības.

Neskaidrības ap dzimuma terminu arī bija galvenais iemesls, kāpēc Zinātņu akadēmijas konsīlija gala slēdzienā ieteikts konvencijas ratifikāciju atlikt līdz brīdim, kad neskaidrie jautājumi būs noskaidroti un precizēti.

Raita Karnīte
Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas priekšsēdētāja

Ja jau dzimums ir tas, ko es varu iedomāties, tad tik pat labi vīrietis var iedomāties, ka viņš ir sieviete. Ko tad aizstāv konvencija? Vai to vīrieti, kas ir iedomājies, ka viņš ir sieviete vai to sievieti, kas patiesībā ir vīrietis.

Pret argumentu vidū bijis arī fakts, ka Latvija pilnīgai konvencijas normu ievērošanai nav gatava, turklāt konvencijas mērķus iespējams sasniegt arī izveidojot nacionālu normatīvo regulējumu.

Karnīte norāda: “Kā to atzina pretargumentētāji, Latvijā nav īsti sagatavota institucionālā bāze, jo konvencija prasa stipru pētniecību un tā tālāk. Mēs secinājām, ka konvencija ir laba lieta, ka Latvija ir to parakstījusi un ir jārēķinās ar konvencijas prasībām, bet ratificēt pilnā apjomā mēs vēl nevaram.

Konsīlijā savu viedokli izteica kopumā 10 cilvēki – tostarp Saeimas deputāti, pārstāvji no Tieslietu ministrijas, Romas Katoļu Baznīcas, Rīgas arhibīskaps Zbigņevs Stankevičs un arī vairāki zinātnieki, kam konsīlija gala spriedums nav pa prātam. Nu viņi nākuši klajā ar atklātu vēstuli, kurā nosoda konsīlija norisi un aicina konvenciju ratificēt. Vēstuli parakstījuši kopumā 33 zinātnieki un pētnieki.

Aiva Putniņa
Latvijas Universitātes asociētā profesore

Gala rezultātā bija skaidra ziņa, ka zinātnieki atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju, un šāda ziņa arī nonāca Latvijas medijos. Tāpēc bija gana liels pārsteigums, lasot šo slēdzienu, kurā ekspertu viedoklis ir pārinterpretēts un pievienots kāds papildus viedoklis, kurš vispār netika šajā konsīlijā izteikts.

Dace Balode
Latvijas Universitātes teoloģijas profesore

Mēs palikām dažādos viedokļos, – tie cilvēki, kas vairāk strādā akadēmiski tomēr teica, ka šī konvencija tomēr ir šobrīd ratificējama. Baznīcu un valsts varas pārstāvji iebilda drīzāk pret to. Mans priekšlikums šajā situācijā būtu akadēmiski strādājošajiem cilvēkiem vēlreiz sanākt kopā un vienam ar otru runāt, kādā veidā mēs varam turpināt diskusiju par šo jautājumu.

Konsīlija vadītāja uzsver, ka sēdēs, kur spriests par Stambulas konvenciju tiesības izteikties bija visiem, tas arī atspoguļots gala ziņojumā.

Karnīte min: “Gala dokumentu es rakstīju viena pati, pamatojoties uz to, ko runāja un teica konsīlijā. Es ņēmu vērā visus viedokļus, kas tur bija. Kundzes var savu protesta vēstuli publicēt vai darīt ar to, ko vēlas, bet tāpēc jau konsīliju kustība savu darbu nepārtrauks, un arī slēdzienu es nemainīšu.

Jāpiebilst, ka no Baltijas valstīm Stambulas konvenciju līdz šim ratificējusi tikai Igaunija.