Stājusies spēkā ES jaunā datu aizsardzības regula. Kavējas nacionālā regulējuma pieņemšana

1 komentārs

Piektdien, 25. maijā, ir stājusies spēkā Eiropas Savienības datu aizsardzības jaunā regula, ar ko tiek ieviesti stingrāki noteikumi personas datu apstrādei un glabāšanai. Taču Latvija un vēl vairākas dalībvalstis tai nav gatavas.

Lai regulas prasības izpildītu, viens no dalībvalstu pienākumiem bija izstrādāt nacionālo regulējumu. Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka šobrīd spēkā vajadzētu būt jaunajam Personas datu apstrādes likumam. Taču šis mājasdarbs nav izpildīts.

Šāds likums nav pieņemts, par spīti tam, ka par tā nepieciešamību bija zināms jau divus gadus.

Par likuma pieņemšanu ir atbildīgās Saeimas Juridiskā komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš, skaidrojot kavēšanās iemeslus, norāda, ka valdība likumprojektu Saeimā iesniedza tikai marta vidū, un jauno normu apspriešana parlamentā ir ieilgusi.

Gaidis Bērziņš
Juridiskās komisijas vadītājs, VL-TB/LNNK

Ticiet man, saskaņošanas process acīmredzot nav bijis viegls. Un to mēs redzam arī Juridiskās komisijas sēdēs, kur ir dažādu institūciju pārstāvji ar dažādiem viedokļiem, lūgumiem, prasībām, jautājumiem. Un visu to nākas, ja tā var teikt, uzklausīt un mēģināt atrast kompromisa risinājumu. Tāpēc tas aizņem laiku.

Lai pilnvērtīgi piemērotu datu aizsardzības jaunās prasības, vēl nepieciešams pieņemt arī vismaz četrus valdības noteikumus un jāizdara izmaiņas četros likumos. Par Latvijas neizdarītajiem mājasdarbiem plašāk stāstīsim vakara ziņās astoņos.