Stājies spēkā jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums

1 komentārs

Ceturtdien, 1. jūlijā, stājies spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas – turpmāk vietvaras strādā jau jauno novadu robežās un Latvijā vairs nav 119 pašvaldību, vēsta TV3 Ziņas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs 2021. gada 1. jūliju sauc par vēsturisku dienu, norādot, ka līdz ar reformas noslēgšanos ir sperts nozīmīgs solis pretī visas valsts attīstības un labklājības celšanai.

Artūrs Toms Plešs (AP), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

“Kā to parādījuši arī pasaulē daudzi piemēri tepat Eiropā vai Dānijā, Lietuvā, Īrijā, kur administratīvi teritoriālā reforma (ATR) tika veikta – ir sperts nozīmīgs solis uz priekšu tajā, lai apvienotu resursus, lai apvienotu spēkus un tādā veidā veidotu pašvaldības kā tādu jaudīgu, sociālekonomisku vienību.”

No 1. jūlija 119 pašvaldību vietā Latvijā būs 43 vietvaras un 40 no tām 1.jūlijā sanāca uz pirmo sēdi. Izņēmums bija tikai Rīga, kur vēlēšanas notika pērn, kā arī Varakļāni un Rēzeknes novads, kur vēlēšanas būs rudenī.

“Ar šo dienu tiek pārņemtas visas to iepriekšējo domju saistības, manta un finanšu jautājumi jaunās apvienojamās domes turpmākā atbildībā,” pauda VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.

Pirmais uzdevums jau 1. jūlijā vietvarām bija izraudzīties jaunos novadu priekšsēdētājus. Tuvākajās dienās jāievēl arī izpilddirektors, komiteju sastāvi, pagastu pārvalžu vadītāji un jāizlemj citas tehniskas lietas. Pārejas periodā darbu pagaidām saglabās arī jau neeksistējošo domju darbinieki, līdz brīdim, kad jaunā vara izvērtēs to lietderību.

Latvijas Pašvaldību savienībā pauž, ka lielākoties vietvaras šim brīdim esot gatavas un daudzi tehniski jautājumi ir atrisināti. Vienlaikus neskaidrības joprojām sagādā likumprojekti, kurus Saeimā vēl tikai plānots apstiprināt.

Māris Pūķis, Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks

“Ir iecerētas dažādas struktūras, ko paredz jaunais projekts pašvaldību likumam, bet vai tas izies 2. un 3. lasījumu – nav zināms, bet tas ļoti būtiski maina situāciju.”

Liela neizpratne gan esot tām vietvarām, kuras ietekmējusi Satversmes tiesa. Piemēram, Ozolnieku un Ilūkstes likteni pusgada laikā izlems Saeima, taču patlaban par ilgtermiņa nākotni viņiem neesot nekādas informācijas.

“Šajā pusgadā gan Ilūkstes novads Augšdaugavas novadā, gan Ozolnieku novads Jelgavas novadā pilntiesīgi iekļaujas, un šajā pusgadā ir jāsniedz pilnvērtīgi pakalpojumi iedzīvotājiem, kā tas ir paredzēts likumā,” skaidroja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs.

Ministrijas ieskatā, sākotnējais piedāvājums, kurā valstspilsētas tiek veidotas kopā ar piegulošajām teritorijām, joprojām ir vispareizākais, tādēļ VARAM, visticamāk, atbalstītu Jelgavas novada pievienošanu Jelgavas pilsētai. Kāds būs gala risinājums – to gan noteiks Saeima.
1 komentārs