Sporta klubi Latvijā meklē izdzīvošanas veidus

Pievienot komentāru

Sporta nozare, kas pēdējā pusgada laikā piedzīvojusi pamatīgu – 90% – apgrozījuma kritumu, meklē citus izdzīvošanas veidus, piemēram, daži fitnesa centri savus pakalpojumus piedāvā vadīt attālināti uzņēmumu kolektīviem, vēsta “900 sekundes”.

Uzvarētāji, praktizējot alternatīvos izdzīvošanas veidus, ir abas puses – gan sporta klubi, kas vismaz daļēji šādā veidā samazina zaudējumus, gan uzņēmumi, kas uztur savu darbinieku fizisko formu.

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA studente Inese Kukle šonedēļ atsākusi sportot pēc liela pārtraukuma. Pirms pandēmijas regulāri gāja uz treniņiem sporta klubā, bet pēdējos četrus mēnešos, kad tas bija liegts, mēģināja sportot mājās. Taču tas nebija vienkārši.

“Motivācija ir tas, kas visvairāk traucēja. Viens pats mājas apstākļos var darīt ne tik līdz galam tos vingrinājumus, nepiespiest sevi līdz galam. Kā smejoties šodien runājām, – smuka vīrieša priekšā un kameras priekšā ir papildu motivācija censties,” skaidroja RISEBA Studējošo pašpārvaldes Kultūras virziena vadītāja, studente Inese Kukle.

Inese strādā augstskolas pašpārvaldē un bija viena no tiem, kas uzskatīja, ka jāorganizē sporta treniņi tiešsaistē visiem – gan pašiem pasniedzējiem, gan studentiem. Pievienotā vērtība ir palīdzēt sporta nozarei.

RISEBA Studējošo pašpārvaldes Kultūras virziena vadītāja, studente Inese Kukle

“Mēs viens otru papildinām un atbalstām. Tas ir labs papildinājums gan viņiem, gan mums. Viņiem – klienti, bet mums – pozitīvi un profesionāli treneri.”

Sporta klubi Latvijā nestrādā jau četrus mēnešus, sportot tajos drīkst tikai individuāli, un šie apstākļi lika aizdomāties, ka jāmeklē citas iespējas, stāsta “Valmieras fitnesa” menedžeris Edijs Cīrulis.

“Valmieras fitnesa” menedžeris Edijs Cīrulis

“Un nu jau kopš šā gada sākuma esam veiksmīgi uzsākuši sadarbību ar dažādiem uzņēmumiem. Tai skaitā ar vadošiem uzņēmumiem gan Vidzemē, gan arī no Rīgas. Tas ir iespējams! Arī šajos apstākļos jāmeklē iespējas, kā attīstīties.”

Pēc Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas aplēsēm, nozares apgrozījums šogad ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī.

Cīrulis atzīst, ka fitnesa nozare pandēmijā ir cietusi ļoti smagi. “Zaudējumi ir milzīgi, ja skatās uz visiem sporta klubiem kopumā. Apstākļi ir grūti. Izsoļu lapās jau ir pieejams sporta aprīkojums, kas nāk no trenažieru zālēm. Tas nozīmē, ka ir [tirgus] spēlētāji, kas nav izdzīvojuši,” novērotajā dalās “Valmieras fitnesa” menedžeris.

Patlaban Edija pārstāvētais klubs ir iesācis sadarbību ar gandrīz 10 uzņēmumiem. Viņš cer, ka šādā veidā var sadarboties ne tikai ar galvaspilsētu un citiem reģioniem, bet arī ar Eiropas pilsētām. Jo attālinātajām nodarbībām robežu nav.