Spēkā stājas jaunais Diasporas likums; tautiešiem remigrēt atpakaļ uz Latviju šogad būs vienkāršāk

25 komentāri

Tautiešiem remigrēt atpakaļ uz Latviju šogad būs vienkāršāk. Spēkā stājies jaunais Diasporas likums, kas valsts un pašvaldību iestādēm kā obligātu prasību noteiks pienākumu palīdzēt no ārzemēm atbraukušajiem tautiešiem sākt dzīvi Latvijā.

Remigrējot no Londonas atpakaļ uz Latviju, ventspilniecei Irēnai  nebija deklarētās dzīvesvietas adrese, un uzreiz radās virkne problēmu – nebija iespējams pieteikt bērnu skolā, nevarēja piereģistrēties pie ģimenes ārsta, bankas neatvēra kontu.

Irēna Konrāde
remigrante Ventspilī

Vispopulārākā atbilde bija – diemžēl mēs jums nevaram palīdzēt. Gribējās, lai tas viss ir tā maigāk, bet bija tā diezgan asi, kas nebija gaidīts.

Šis nav viens atsevišķs gadījums, bet, kā apliecina arī remigrantu koordinatori reģionos – problēma praktiski visiem remigrantiem.

Ija Groza
remigrantu koordinatore Vidzemē

Bija arī situācija kā apgrieztais ritenis, kas gāja pa loku. Cilvēks nevarēja uzsākt darbu, jo nebija ģimenes ārsta izziņas, pie ģimenes ārsta nebija, jo nebija deklarētā dzīvesvieta, nevarēja dzīvesvietu deklarēt, jo pašvaldība nepiešķīra, un šis bijis tas aplis.

Remigranti sūdzējušies arī Eiropas Latviešu apvienībai, kas pārstāv diasporas intereses Saeimā.

Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēde Elīna Pinto norāda: “Mums ir cilvēki stāstījuši par gadījumiem, kad atgriežoties Latvijā, ir grūtības nomainīt vai iegūt autovadītāju apliecību.”

Šādām situācijām vairs nevajadzētu būt jaunajā gadā, jo Diasporas likums, kas spēkā stājas 1.janvārī, ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem dod legālas tiesības reģistrēt adresi Latvijā. Tas ļaušot sekmīgāk plānot atgriešanos Latvijā

Zanda Kalniņa-Lukaševica
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre (JV)

Ir paredzēts, ka dzīvojot ārzemēs, būs iespēja papildus piedeklarēt dzīvesvietu Latvijā, kas jau esot vēl citā valstī, dos iespēju, piemēram, pieteikt bērnu rindā uz bērnudārzu, arī pieteikties citiem valsts pakalpojumiem.

Tautiešiem ārzemēs gan nevajag satraukties, ka papildus adrese Latvijā nozīmētu atbildību Valsts ieņēmumu dienesta (VID) priekšā ar kādām ienākumu deklarācijām. Jaunais Diasporas likums skaidri pasaka – papildus adrese nav pielīdzināma nodokļu un nodevu uzlikšanas rezidencei. Eiropas Latviešu apvienībā uzskata, ka Diasporas likumu vēl vajadzētu papildināt ar regulējumu par nekustamā īpašuma nodokļa nepiemērošanu, kamēr īpašnieks dzīvo ārzemēs.

Elīna Pinto
Eiropas Latviešu apvienības vicepriekšsēdētāja

Šobrīd ir pašvaldības, kurās, ja īpašnieks nav deklarēts sev piederošajā īpašumā, tad nav iespējas pretendēt uz pašvaldības atlaidēm. Varētu būt viens no soļiem, kā cilvēkiem, kas ir ārvalstīs un gatavojas atgriezties, nepiemēro pilno nekustamā īpašuma nodokļa likmi, bet ļautu pretendēt uz atlaidēm. Pretējā gadījumā daudzi cilvēki, kuri dzīvo ārvalstīs, lielā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra dēļ nereti izlemj īpašumu pārdot, un tas kļūst par šķērsli, apsverot atgriešanos Latvijā.

Vēl kā būtisks jaunums Diasporas likumā ir saistībā ar ārvalstīs gūtajām pensijām, kas pēc remigrēšanas tiek pārceltas uz Latviju. Proti, to aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atskaites punkts būs nevis Latvijas neapliekamais minimums, kā līdz šim, bet gan tas apmērs, kādā neapliekamais minimums noteikts attiecīgajā ārvalstī, kur pensija gūta.

“Gadījumos, kad ārvalstīs iegūtā pensija nesasniedz attiecīgās ārvalsts minimumu, tad arī Latvijā šis ienākumu nodoklis nebūtu jāmaksā. Līdz ar to tiek aizsargāti cilvēki, kuri nav sasnieguši bagātā pensionāra līmeni,” saka Pinto.

Taču liela daļa ārzemēs dzīvojošo nemaz neplāno ārzemēs veidoto sociālās apdrošināšanas uzkrājumu pārcelt uz Latviju. Kā alternatīvo risinājumu sauc attiecīgās valsts bankas kartes ņemšanu līdzi uz Latviju.

Latviešu pensionāre Anglijā Mārīte norāda: “Neviens jau nebūs tāds muļķis, kas to Anglijas pensiju sūtīs uz Latviju. Labāk, lai paņem Anglijas karti. Ar to Anglijas karti var jau arī Latvijā darboties un izņemt to Anglijas pensiju. Un tad Latvija netiks klāt nodokļiem.”

Taču Diasporas likums nekādas priekšrocības nedos kontekstā ar jauno valsts veselības apdrošināšanas kārtību. Ārzemēs dzīvojošajiem tautiešiem, kuri atvaļinājuma laikā Latvijā jau 2019.gadā vēlēsies saņemt medicīnas pakalpojumu pilno grozu ar speciālistu izmeklējumiem, sarežģītām manipulācijām, plānveida operācijām, kompensējamām zālēm, nāksies samaksāt 206 eiro kā valsts veselības apdrošināšanas maksājumu.

25 komentāri