“Šoreiz es balsošu” – Eiropas Parlamenta vēlēšanām sāk aktivizēt iedzīvotājus

1 komentārs
“Šoreiz es balsošu” – Eiropas Parlamenta vēlēšanām sāk aktivizēt iedzīvotājus
ULDIS ĀBOLIŅŠ, LNT ZIŅAS

Lai arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas nākamā gada 25. maijā ir vēl tālu, tomēr jau šodien Latvijā sākta iniciatīva, mudinot cilvēkus apzināties EP vēlēšanu nozīmi. Kampaņa ”Šoreiz es balsošu” vērsta uz to, lai šo septiņu mēnešu laikā vēlētājiem dotu iespēju veikt izsvērtu un gudru izvēli. 

Latvijā līdz pat 80% likumu ir balstīti Eiropas Parlamenta lēmumos, līdz ar to Briselē nolemtais tieši ietekmē dzīvi Latvijā, taču cilvēki to neapzinās.

Pēdējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gadā piedalījās vien tikai 30% balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju. Tā kā vēlētāju aktivitāte bija kritiski zema daudzviet Eiropas Savienībā (ES), nolemts situāciju uzlabot ar informatīvu kampaņu – “Šoreiz es balsošu”. Ir radīta interneta vietne, kurā reģistrējoties, cilvēki saņem jaunāko informāciju par sev interesējošām Eiropas Savienības tēmām, piemēram, fondu apguve, patērētāju tiesības, enerģētika, un ar tām saistītiem pasākumiem tuvākajā apkārtnē.

“Tas nākamais līmenis, uz ko mēs arī ļoti ceram, ka cilvēki paši rīkos pasākumus savā universitāte, interešu grupā, rīko pasākumus un runā par Eiropas tēmām. Mēs šos cilvēkus īpaši apmācīsim, lai viņi mācētu runāt, gatavot sociālo mediju saturu, atspēkot asākas viedokļu pārmaiņas,” skaidro Eiropas Parlamenta biroja Latvijā vadītāja Marta Rībele.

73% iedzīvotāju uzskata, ka Latvija ir ieguvusi no dalības Eiropas Savienībā, un tiek cerēts, ka šīs kampaņas rosināti, cilvēki biežāk runās par labu Eiropai. Piesaistītas arī sabiedrībā zināmas personības.

“Pilnīgi visi vēlēšanās, balsošanās, es koncertos cilvēkus mudinu iet. Arī pirms šīm Saeimas vēlēšanām es visos savos koncertos veltīju laiku, jo man ir pāris dziesmas rakstītas par sistēmām, kas neapmierina, un tad es cilvēkus mudinu balsot,” saka mūziķis Ralfs Eilands.

“Eiropas Savienība postulē ļoti demokrātiskas vērtības, un, ja mēs neiesim vēlēt parlamentu, tad tas, kas notiks Eiropas Savienībā un kādi būs izrietošie normatīvie tiesību akti, būs ļoti apšaubāms, un var atsākties diskusija, cik ļoti ir ievainojama Eiropa un tās struktūras,” norāda Jauniešu Saeimas dalībniece, tiesību zinātņu studente Natālija Knipše.

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu nozīmi akcentē arī Latvijas Ārpolitikas institūtā, redzot, cik ļoti aktivizējušies nelojālie spēki. Tie vēlas būt ievēlēti Eiropas Parlamentā, lai Eiropas Savienību grautu no iekšienes. Vēlētājiem šoreiz būs jābūt izteikti modriem un gudriem.

“Ar populistiem šajā gadījumā ir jāsaprot tie, kas ir eironihilisti, kas ir radikāli noskaņoti pret Eiropas Savienību, integrāciju, un viņu galvenais vadmotīvs ir likvidēt šo 70 gadu laikā veidotās politiskās, ekonomiskās un juridiski-tiesiskās struktūras,” pauž Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks Kārlis Bukovskis.

Līdz šim lielai daļai Latvijas iedzīvotāju priekšstats par Eiropas Parlamentu esot radies no kandidējošo partiju reklāmas kampaņām, tāpēc šodien sāktā informēšanas iniciatīva esot uzskatāma par nozīmīgu. Tiesa gan, izskan šaubas, vai maz tā būs efektīva – izmantotais mārketinga paņēmiens uzkrāt personu e-pastus un tad sūtīt materiālus, ar laiku var sākt nokaitināt cilvēkus, bet saturu uztvert kā “spamu” jeb mēstuli.