Šogad nevienu darba dienu uz sestdienu nepārcels

4 komentāri
Šogad nevienu darba dienu uz sestdienu nepārcels
PAULA ČURKSTE, LETA

Šā gada kalendārs paliks bez izmaiņām. Tas nozīmē, ka neviena no darba dienām uz sestdienu pārcelta netiks. Parasti šāda prakse tiek īstenota gadījumos, kad ierasto ritmu izjauc likumā noteiktās izejamās dienas. Teorētiski šāda situācija var veidoties, gaidot nu jau nākamos Ziemassvētkus, taču likumdevējs nolēmis neko nemainīt.

Prakse pielabot darbadienu un brīvdienu kalendāru pastāv jau vairāk nekā 15 gadu. Izmaiņas pēc dažādu ministriju ieteikuma apstiprina valdība.

Lemjot par 2019. gadu, labojumi izpalika, un, ievērojot likumā noteiktos termiņus par visām izmaiņām lemt vismaz pusgadu līdz gadu iepriekš, nekādas korekcijas vairs nav iespējamas.

“Visiem procesā iesaistītajiem bija dažādi viedokļi, kā to regulēt un varētu izdarīt, bet valdībā tika nolemts atstāt visu, kā ir. Dzīvosim pēc parastā kalendāra,” saka Labklājības ministrijas pārstāvis Egils Zariņš.

Viena izmaiņa kalendārā tomēr būs. Runa ir par 6. maiju. Tā ir pirmdiena un būs brīva. Tas tādēļ, ka 4. maijs – Neatkarības deklarācijas pieņemšanas diena – iekrīt sestdienā. Bet brīvdienas ir jākompensē.

Taču nereti uz brīvdienām tiek pārceltas darba dienas. Visbiežāk, lai nedēļai izveidotos loģisks ritms, kuru izjauc, piemēram, Līgosvētki vai Ziemassvētki.

Teorētiski būtiskākie pārkārtojumi būtu nepieciešami šī – 2019. gada nogalē. Piemēram, vienu darbadienu, kurai uzreiz seko brīvdiena, pārceltu uz iepriekšējās nedēļas sestdienu. Un pēc līdzīgas shēmas atpakaļ pārceltu 30. decembri, kuram arī pēc tam seko divas izejamās dienas.

Psiholoģe Katrīna Žaltkovska sliecas domāt, ka šeit darba dienas pārcelšana būtu bijusi pragmatiska, izlīdzinot darba un atpūtas ritmu: “Iedodot tādu garāku brīvā laika periodu mēs parādām cieņu pret cilvēka iespēju ne tikai strādāt, bet arī atpūsties, pilnveidoties, aizbraukt uz laukiem, kas ne vienmēr ir iespējams, ja tur pa vidu ir šī viena darbadiena. Un arī var domāt par cilvēku attieksmi pret to vienu darba dienu starp daudzām brīvajām.”

Pārceltās darba dienas attiecas uz valsts pārvaldē strādājošajiem, taču parasti tām pielāgojas arī privātais sektors. Darba devēji LNT ziņām par šā gada nemainīto kalendāru pauda neitrālu viedokli, vienlaikus nepiekrītot, ka tas nav jāaiztiek vispār.

“Zināmā mērā loģikai un saskaņotībai ir jābūt, otrs vārds ir laicīga plānošana,” teic Latvijas Darba devēju konfederācijas izpilddirektore Līga Meņģelsone.

Ar plānošanu problēmu nav – tās jāapstiprina vismaz pusgadu iepriekš. Tas, no kā darba devēji vairās, ir papildu brīvdienas pēc būtības. “Tas ir jautājums par konkurētspēju un uzņēmēju spēju šo visu apmaksāt,” teic Menģelsone.

Decembra kopējais darba dienu skaits gan gadu no gada ir līdzīgs – 17 vai 18. Mazākais visā gadā.

4 komentāri