Šogad karavīri neitralizējuši vairāk nekā 4000 nesprāgušo kara laika lādiņu

Komentāri

Ja daudziem Pirmais un Otrais pasaules karš vairs ir tikai sadaļa vēstures grāmatās, tad šiem karavīriem tā ir ikdiena. Runa ir par nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīriem, kuri ikdienā nodarbojas ar sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanu, kas daudzviet sastopami pat tik daudz gadus kopš abu pasaules karu noslēguma.

Tas ir kontrolēts sprādziens, kura laikā nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas karavīri iznīcināja kārtējo Pirmā un Otrā pasaules kara bīstamo mantojumu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Otrā nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vada komandieris, kapteinis Guntars Arnītis rāda kādus lādiņus viņu rotai nākas atrast un neitralizēt visbiežāk. Tie ir jau minētie artilērijas lādiņi. “Principā izskatās kā liela lode, kas ir izšauta no lielgabala un kādu iemeslu dēļ nav sprāgusi,” viņš stāsta.

Tāpat Latvijas mežos un laukos bieži tiek atrasti nesprāguši aviācijas lādiņi, rokas granātas un arī kājnieku vai arī pat prettanku mīnas.

Nesprāgušās munīcijas iznīcinātājiem Latvijā darba tiešām netrūkst. Piemēram, šī gada desmit mēnešu laikā rota saņēmusi jau 957 izsaukumus, kuru laikā ir iznīcināti jau vairāk nekā 4000 sprādzienbīstamu lādiņu. Visvairāk darba ir pavasaros un rudeņos.

Visbiežāk bīstamos lādiņus cilvēki atrod celtniecības darbu laikā vai arī veicot lauksaimniecības darbus. Atrodot aizdomīgu priekšmetu, kas izskatās sprādzienbīstams nekādā gadījumā to nevajag aiztikt. Ir jāizsauc Valsts policija.

Policisti parasti apskata atradumu un pieņem lēmumu saukt vai nesaukt munīcijas neitralizētājus. Tālāk jau atbraukušie karavīri pieņem lēmumu pārvietot vai arī iznīcināt sprāgstvielas uz vietas.

Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas vada komandieris Guntars Arnītis norāda, ka ir gadījumi, kad tiek atrasti arī mūsdienās ražoti lādiņi: “Tie ir mūsdienu, ko pārsvarā atrodam Ādažu poligonā pēc mācībām, bet, piemēram, šis te nāk no pieturas šosejas malā. Acīmredzot kāds to atrada un aiznesa uz pieturu, lai redzētu, kas notiks tālāk.”

Tajā reizē kāds cilvēks izsauca policiju, kas informēja karavīrus. Viņi konstatēja, ka šis atrastais lādiņš ir mācību un tāpēc nav bīstams, taču varēja būt arī bīstams. Tādus lādiņus nedrīkst pārvietot ne tikai sprādzienbīstamības dēļ, tas ir arī likumpārkāpums.

“Ja cilvēks vienkārši neziņo, tad atbildības nav, bet, ja aiznes uz mājām, ja nemaldos, tā ir kriminālatbildība par sprāgstvielu glabāšanu,” skaidro Arnītis.

Kopš Pirmā pasaules kara vairāk nekā simts, bet kopš Otrā pasaules kara ir pagājuši 72 gadi, taču atrasto lādiņu skaits joprojām mērāms tūkstošos. Uz jautājumu, kad varētu pienākt beigas sprādzienbīstamajiem atradumiem, karavīri var vien paraustīt plecus.

Lasi vēl