Šogad egļu audzēs novēroti pastiprināti astoņzobu mizgrauža nodarīti bojājumi

0 Komentāru
Šogad egļu audzēs novēroti pastiprināti astoņzobu mizgrauža nodarīti bojājumi
PUBLICITĀTES FOTO

Laikapstākļi vasarā, īpaši jūlijā, sekmējuši bīstamā kaitēkļa, egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus), radītos bojājumus AS ”Latvijas Valsts meži” (LVM) apsaimniekotajās egļu audzēs, informē LVM.

Ņemot vērā ilgstošo bezlietus periodu un ilgstošo karstumu jūlijā, egļu audzes tika pakļautas papildu stresam, kas samazināja to spēju aizsargāties pret mizgraužu uzbrukumu. Lielākie postījumi pašlaik konstatēti LVM Ziemeļlatgales reģiona Lubānas iecirkņa mežos – tur egļu audzēs identificētas jaunas astoņzobu mizgraužu ligzdas 147 ha platībā.

“Lai apkarotu astoņzobu mizgraužus, efektīvākā metode ir vienlaidus sanitārā cirte un feromonu slazdu izvietošana uzreiz pēc cirsmas izstrādes. Tā liedz bīstamajam kaitēklim izplatīties vēl straujāk, nodarot kaitējumu pat veselajām mežaudzēm. Ņemot vērā pašreiz konstatētos bojājumus, Lubānas mežos nāksies nocirst apmēram 20 ha meža. Izlases cirte, kuras laikā tiek nocirsti tikai bojātie koki, šajā gadījumā nav efektīva, jo mizgrauzis var palikt blakus esošajos augošajos kokos un uzbrukt atkal,” skaidro LVM plānošanas izpilddirektors Jāzeps Zdanovskis.

Šī gada pirmā puse bija vēsa, tāpēc mizgraužu attīstībai nelabvēlīga – šie kaitēkļi parasti lido aprīļa beigās, maija sākumā, kad gaiss sasilst vismaz līdz +15 grādiem. Zemās gaisa temperatūras dēļ kaitēkļi nesavairojās un to nodarītais kaitējums mežaudzēm bija minimāls. Vērtējot datus par noķertajām mizgraužu vabolēm Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava”  un LVM ierīkotajos parauglaukumos, varēja secināt, ka kopējā mizgraužu populācija gada pirmajā pusē bija zema.

Taču Latvijā šim kukainim attīstās pilnas divas paaudzes un vasaras otrās puses karstums sekmēja kaitēkļu otrās paaudzes veidošanos, kuras radītie bojājumi izteikti redzami šobrīd – eglēm pamazāk sāk dzeltēt skujas, kā arī atlobīties miza stumbra augšdaļā. Mizgraužu ieskreju caurumi no zemes var arī nebūt identificējami.

Cīņa ar egļu astoņzobu mizgrauzi Lubānas apkārtnē sākās jau 2018. gadā, kad pēc 2017. gada plūdu radītā ilgstošā mitruma un lielajām vējgāzēm Lubānas mitrāja teritorijā egļu audzes bija būtiski novājinātas. Lielie mizgraužu postījumi šajā teritorijā likuši mainīt arī meža apsaimniekošanas plānu, ko paredz arī 2019. gadā LVM izveidotais rīcības plāns mizgraužu bojājumu ierobežošanai.

Vienā pieaugušā eglē, kuras diametrs ir ap 40 cm, var iemitināties līdz pat 70 000 vaboļu. Egli iznīcināt var 3 000 līdz 5 000 liels vaboļu daudzums. Pie mazas kaitēkļu intensitātes vesels koks spēj pretoties mizgraužiem, taču, ja to skaits ir ievērojams, bojā var iet pat veselas audzes.

Jāzeps Zdanovskis., LVM plānošanas izpilddirektors

“Egļu astoņzobu mizgrauzis ir postošākais egļu audžu kaitnieks Latvijā – tas spēj nodarīt lielāku postu egļu audzēm, nekā visi citi meža kaitnieki kopā, tāpēc mežsaimniekiem ir svarīgi vērot kokus gan pavasarī, gan tagad, rudenī, kad izlido otrā vaboļu paaudze. Jāpēta koku stumbri: ja tur parādās mazie ieskrejas caurumi ar raksturīgajām brūnajām nobirām, ir skaidrs, ka vabole jau ir iemitinājusies kokā un jāreaģē maksimāli ātri. Šobrīd mizgrauzis ir kūniņu un jauno vaboļu stadijā, un atkarībā no tā, kāds būs rudens, tās vai nu paliks pieaugušo egļu stumbros, vai arī aizies ziemot zemsedzē.”

0 Komentāru