Soctīklos rezonē “Dzīvnieku brīvības” apgalvojumi par ZM darbošanos zvēraudzētāju interesēs; Gerhards oponē un norāda uz “nulle toleranci” pret labturības pārkāpējiem

3 komentāri
Soctīklos rezonē “Dzīvnieku brīvības” apgalvojumi par ZM darbošanos zvēraudzētāju interesēs; Gerhards oponē un norāda uz “nulle toleranci” pret labturības pārkāpējiem
LETA/F64

Sociālajos tīklos rezonansi izraisījis biedrības “Dzīvnieku brīvības” apgalvojums par Zemkopības ministrijas (ZM) darbošanos pret sabiedrības interesēm, piesedzot zvēraudzētājus, kamēr zemkopības ministrs to strikti atspēko – Zemkopības ministrijai (ZM) esot nulles tolerance pret dzīvnieku labturības prasību pārkāpējiem.

Šie apgalvojumi rezonējuši sociālajos tīklos, kur daļa cilvēku sliecas piekrist “Dzīvnieku brīvībai”.

Arī atsevišķi “Facebook” lietotāji aicina izbeigt “šo šaušalīgo biznesu” kontekstā ar “Dzīvnieku brīvības” publicētajiem slepeni filmētajiem videomateriāliem no Latvijas lielākās kažokzvēru audzētavas, kas atklāj vardarbību un cietsirdību pret dzīvniekiem, kā arī vairāku citu Eiropas valstu, tostarp Igaunijas, praksi aizliegt kažokzvēru audzēšanu.

Tikmēr citi sociālo tīklu lietotāji pauž bažas par zvēraudzēšanas nozares slēgšanas ietekmi uz ekonomiku.

“Dzīvnieku brīvības” jaunākajā publiskotajā paziņojumā ir atgādināts, ka zemkopības ministrs Kaspars Gerhards nupat izdevis rīkojumu par ārpuskārtas pārbaudēm visās Latvijas zvēraudzētavās saistībā ar tās publicēto pētījumu Latvijas lielākajā zvēraudzētavā “Baltic Devon Mink”, kur slepeni uzņemtos video kadros redzama vardarbīga dzīvnieku sišana, ūdeļu nonāvēšana gāzes kamerās, smagi ievainoti un slimi dzīvnieki, kuri atstāti bez veterinārās palīdzības. “Šī ir jau ceturtā reize, kad sadarbībā ar medijiem atmaskojam kažokādu industriju Latvijā. Par šo pētījumu izdevām arī dokumentālu īsfilmu “Dzimis zvēraudzētavā”,” vērš uzmanību biedrībā, norādot uz to, ka līdz šim tā arī nekas neesot darīts, lai dzīvnieki vairāk neciestu.

Biedrība “Dzīvnieku brīvība”

“Gerharda kunga izsludinātās inspekcijas ir drīzāk rīcības imitācija, lai nomierinātu pamatoti aizkaitināto sabiedrību. Labturības problēmas, kas rodas no savvaļas sugu dzīvnieku ieslodzīšanas sprostos, nav atrisināmas pat ar ideālām pārbaudēm. Lapsas un ūdeles ir savvaļas dzīvnieki, kuriem dzīve sprostā burtiski nozīmē sajukšanu prātā. Šobrīd Latvijā ir atļauts likumīgi mocīt dzīvniekus kažokādu industrijā. Tas ir atrisināms vienīgi izbeidzot turēt lapsas un ūdeles sprostos. Tomēr šādam risinājumam šķēršļus jau ilgstoši liek Zemkopības ministrija, kas zvēraudzētāju interesēs veic sabiedrības un likumdevēju maldināšanu.”

Tajā akcentē, ka zvēraudzēšanas peļņa esot nesaraujami saistīta ar dzīvnieku ciešanām. “Ietaupīt var divos veidos – uz dzīvnieku dzīves apstākļiem un uz darbinieku rēķina. Kas notiek, kad darbinieku ir par maz, mēs varējām redzēt medijos. Ūdeles tiek rautas, mestas, sistas, žņaugtas u.t.t. Tas tā notiek tāpēc, ka pa dienu ir jāpārvieto simtiem vai tūkstošiem savvaļas sugu dzīvnieki, kuri aktīvi pretojas – mūk prom, kož rokās. Hipotētiski, šo problēmu varētu daļēji atrisināt, ja darbā pieņemtu trīsreiz vairāk darbinieku, taču atalgojuma izmaksas padarītu šo biznesu nerentablu,” secina biedrībā.

Dzīvnieku aizstāvji arī atgādina, ka aiz redzamās zvēraudzētavu darbinieku vardarbības slēpjas neuzkrītošāka, bet daudz dziļāka problēma. “Sprostā nav iespējams apmierināt ūdeļu un lapsu dabiskās, instinktīvās vajadzības. Tie ir plēsīgi savvaļas sugu dzīvnieki, kam šauros sprostos labturība nav iespējama. (..) Dzīvnieku aizsardzības likums jau šobrīd nosaka pienākumu nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi. Taču, ja prasmīgi izliekamies, ka nekā par dzīvnieku vajadzībām nezinām, tad vienlaikus iespējams arī uzturēt tādas “Labturības prasības kažokzvēru turēšanai, kas atļauj dzīvniekus turēt šaurā drāšu sprostā un mocīt pavisam likumīgi,” uzskata biedrībā.

“Dzīvnieku brīvība” pauž pārliecību, ka Zemkopības ministrija izvēlas ignorēt zinātni, neieklausīties sabiedrības viedoklī, neredzēt ārvalstu progresu, kas nav pieņemami, tā vietā bez pamatotiem argumentiem stutēt sabiedrībai nepieņemamu biznesu. “Klausoties ierēdņu teiktajā, nepamet sajūta, ka uz ātru roku savāktie “argumenti” tiek nekritiski atreferēti no Latvijas zvēraudzētāju asociācijas sabiedrisko attiecību materiāliem, neizvērtējot nedz to saturu, nedz patiesumu,” pauž biedrībā – piebilstot – neesot skaidri arī kritēriji, pēc kādiem ZM ierēdņi secina, ka nozare ir vajadzīga Latvijas tautsaimniecībai un nav liecību par ministrijas neatkarīgu viedoklis, kas balstīts zinātnē, analīzē vai aprēķinos.

“Daži atspēkoti aforismi, tādi kā “darba vietas”, “nodokļi”, “tāda pati nozare kā citas” skan kā salauzta plate, ierēdņiem nespējot nedz skaitļos, nedz ar argumentiem demonstrēt savu apgalvojumu patiesumu. Tai pašā laikā dzīvnieku aizstāvības organizāciju iesniegtie argumenti, zinātniskā literatūra un neatkarīgi pētījumi paliek neizvērtēti,” uzskata “Dzīvnieku brīvībā”, retoriski vaicājot, vai ZM ir izvērtējusi gaisa un ūdens piesārņojumu no fermu darbības, mušu savairošanās un smirdoņas radīto kaitējumu fermu apkaimes iedzīvotāju dzīves kvalitātei un fermu apkārtnes nekustamo īpašumu vērtības kritumu, vai aprēķinājusi nozares darbības rezultātā radīto kaitējumu Latvijas dabas biodaudzveidībai, no fermām regulāri izmūkot invazīvas sugas dzīvniekiem – Amerikas ūdelēm.

“ZM atrodas interešu konfliktā, jo tās uzdevumos vienlaikus ir gan dzīvnieku aizsardzības funkcijas, gan dzīvnieku audzēšanas veicināšana par iespējami zemākām izmaksām. ZM ir kā āzis, kas iecelts par dārznieku. Nav brīnums, ka dzīvnieku aizsardzības jautājumiem gandrīz vienmēr tiek uzlikts veto, kas gandrīz universāli tiek pamatots ar kādas iesaistītās puses peļņas tīkojumiem,” skarbi izsakās “Dzīvnieku brīvība”.

Tās ieskatā Latvijas ekonomika ir pietiekami stipra, lai Latvijā nevajadzētu zvēraudzēšanu, aicinot aizliegt kažokzvēru audzēšanu arī šeit. “Valsts mērogā mēs pat īsti nesajustu šo ekonomiski sīko reformu, kas izpestīs no smagām ciešanām pusmiljonu dzīvnieku ik gadu. Gluži otrādi, uzņēmējiem un darbiniekiem pārorientējoties uz citām nozarēm, mūsu tautsaimniecība tikai iegūs,” norāda biedrībā.

Tikmēr zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA) oponē “Dzīvnieku brīvības” paustajiem pārmetumiem, norādot, ka viņa vadītajai ministrijai esot “nulles tolerance pret dzīvnieku labturības prasību pārkāpējiem”.

Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (NA)

“Kažokzvēru audzētavās ikvienam uzņēmējam, ikkatram darbiniekam ir pienākums ievērot dzīvnieku labturības prasības. Necilvēcīga un nehumāna attieksme pret dzīvniekiem, pārkāpjot likumu, ir sodāma. Ja kāds no kažokzvēru audzētavu uzņēmumiem nespēj ievērot normatīvo aktu prasības, pārkāpjot likumu – tādas fermas ir jāslēdz. Zemkopības ministrijai ir nulles tolerance pret dzīvnieku labturības prasību pārkāpējiem.”

Lasi vēl: PVD plāno ierosināt administratīvo pārkāpumu procesu pret “Baltic Devon Mink” par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem

Informācija ZM tīmekļvietnē liecina, ka Gerhards ir uzdevis Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD) nekavējoties veikt ārpuskārtas pārbaudes visās Latvijā esošajās ūdeļu fermās. Pārbaudes plānots paveikt līdz šā gada 30. jūnijam. Sabiedrības informēšanai veikto pārbaužu rezultātu apkopojums tiks publicēts ZM tīmekļvietnē.

Zemkopības ministrija informē, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) šogad līdz šim brīdim Latvijā esošajās piecās kažokzvēru – ūdeļu un lapsu, audzētavās ir veicis 21 pārbaudi, kā arī jau tuvākajā laikā veiks papildu pārbaudes. Savukārt 2020. gadā PVD ir veicis kopumā 31 pārbaudi. Visās pārbaudēs tika veikta dzīvnieku labturības uzraudzība un papildus tika vērtēts, kā tiek ievērota darbinieku biodrošība, kādā stāvoklī ir dzīvnieki.

Ministrija arī aicina sabiedrību neturēt sveci zem pūra, bet proaktīvi rīkoties. “Jāņem vērā, ka gadījumos, ja kādai personai vai pat darbiniekam ir informācija par iespējamiem pārkāpumiem kažokzvēru audzētavās, ir nepieciešams šo informāciju iesniegt PVD vai tiesībsargājošajām institūcijām nekavējošu pārbaužu veikšanai, lai atbildīgie dienesti varētu nekavējoties veikt pārbaudes, lai pārkāpumu gadījumā vainīgie tiktu sodīti, pārkāpumi novērsti un tiktu nodrošināts, ka šādas situācijas vairs neatkārtojas,” aicina ministrijā.

ZM arī informē, ka Latvijā pašlaik darbojas piecas ūdeļu audzētavas, kurās atrodas aptuveni 98 562 vaislas ūdeles.

3 komentāri