Sociālā uzņēmējdarbība: Rīgā durvis vērs kafejnīca, kur pārsvarā strādās cilvēki ar invaliditāti

2 komentāri
Sociālā uzņēmējdarbība: Rīgā durvis vērs kafejnīca, kur pārsvarā strādās cilvēki ar invaliditāti
PIXABAY

Arvien lielāku popularitāti Latvijā gūst uzņēmējdarbība, kura netiecas gūt tikai peļņu, bet gan risināt arī kādu sociālu problēmu. Tā ir sociālā uzņēmējdarbība, un cilvēku idejas šajā jomā ir ļoti plašas, piemēram, Rīgā, Bruņinieku ielā, durvis pavasarī vērs arī kāda īpaša kafejnīca. 

Ja viss noritēs pēc plāna, tad Bruņinieku ielā 63 martā durvis vērs pirmā kafejnīca, kur gandrīz visus procesus – gatavošanu, apkalpošanu, viesu uzņemšanu, galdu klāšanu, telpu tīrīšanu un citas nianses – ar nelielu atbalstu veiks cilvēki ar invaliditāti. Tās idejas autors ir Māris Grāvis, kurš ir arī Rīgas pilsētas Rūpju bērnu biedrības vadītājs.

“Viena no nodarbošanās, ko mēs darām, ir mācību konditorejas virtuve, kur vairāk nekā 20 gadus jaunieši mācās cept, gatavo dažādus garšīgus izstrādājumus, un tad mēs nonācām līdz tādam loģiskam solim, veidot sociālo uzņēmumu,” stāsta Māris.

Iesākumā plānots, ka kafejnīcā strādās četri jaunieši ar īpašām vajadzībām un atbalsta personas, bet veiksmīgas attīstības gadījumā Māris cer, ka darbinieku skaitu gada laikā varēs palielināt līdz desmit. Pašlaik, kamēr “Cafe RB” vēl ir attīstības posmā un gaida savu atvēršanu, tā jau darbojas pēc pasūtījumiem.

“Manuprāt, šāda kafejnīca dod lielisku iespēju. Mums ir liela cerība, ka varēsim radīt gan superīgu produktu, gan garšīgu produkciju, gan vienreizēju stāstu,” norāda “RB Cafe” vadītājs.
Pašlaik ideja iesniegta attīstības finanšu institūcijai ALTUM, kuri piedāvā iespēju saņemt granta finansējumu sociālās uzņēmējdarbības veicējiem. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja stāsta, ka interese par sociālo biznesu arvien pieaug, gan no pašiem idejas autoriem, uzņēmējiem, gan investoriem.

“Sociālie uzņēmumi ir ļoti dažādi, tas spektrs ir tiešām, sākot no uzņēmumiem, kas nodarbina cilvēkus ar invaliditāti vai bijušos ieslodzītos, līdz pat uzņēmumiem, kuri pārstrādā vecus laikrakstus, izveidojot jaunus dizaina priekšmetus, somiņas, mapes, makus, tā kā tas spektrs ir ļoti plašs,” skaidro Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja Liene Reine-Miteva.

Sociālajā biznesā primāri nav gūt peļņu, bet gan risināt kādu sociālu problēmu. Pašlaik Labklājības ministrijā reģistrēti 27 sociālie uzņēmumi, savukārt asociācijā biedru skaits jau pieaudzis līdz 101.

“Par sociālo uzņēmēju kļūst tie, kuriem ir iekšējā motivācija kaut ko darīt, kuri apzinās, ka viņi nav vieni un šāda problēma eksistē, un kuriem ir skaidrs, ka, atrisinot šo problēmu, kaut kas tiks izmainīts ciematā, pilsētā, novadā, Latvijā, pasaulē,” saka Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Tiem, kuri ieinteresēti, kā attīstīt sociālo uzņēmējdarbību, asociācijas vadītāja iesaka apmeklēt viņu mājaslapu, kur atrodama visa nepieciešamā informācija, kā arī “Facebook” lapu, kur, starp citu, šajā svētku laikā iespējams aplūkot arī dažādu sociālo uzņēmumu Ziemassvētku piedāvājumus.