Komentāri

Teātra dzīvē gads rit savu gaitu – sezona vēl tikai pusē. Mārai Ķimelei šajā sezonā jauns iestudējums Valmieras teātrī lugai ”Eiridīke”, turpinās darbs ar aktieriem, studentiem; šobrīd pabeigts darbs pie koncertuzveduma komponista Artura Maskata dzimšanas dienai.

Māra Ķimele
režisore

Koncerts bija svarīgs, gribējās, lai viņš ir sirsnīgs un silts, jo tas ir veltījums tieši Arturam, mēs kopā ar Sigvardu Kļavu veidojām to tādu kā vilciena braucienu zināmā mērā pa Maskata dzīvi no Strenčiem līdz Rīgai. Lēcām pa desmitgadēm, izskrienot cauri padomju laikam, bērnībai, jaunībai ar viņa dziesmu palīdzību.

Viena no labākajām teātra režisorēm, kuras lielākā daļa iestudējumu ir leģendāri. Ķimele kā dramatiskā teātra režijas un aktiermeistarības profesore vispirms Konservatorijā, tad Latvijas Kultūras akadēmijā strādājusi ar topošiem aktieriem un viņas audzēkņi šodien ir daudzi jaunie talantīgie režisori un aktieri visos Latvijas teātros. To atgādināja šī gada “Spēlmaņa nakts” ceremonija, kurā kā balvu par savu darbu režisore saņēma daudzu aktieru pateicību.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

kadrs no LNT video

Māra Ķimele
režisore

Tur no divām pusēm varētu teikt. Izšķirošais ir personības dziļums, tas saslēgums ar dzīvi, kurš ir, kas to lai zina, no kā atkarīgs. Ir tādi tukšāki cilvēki un tie bezdibenīgie cilvēki. Tad pedagogu uzdevums no vienas puses ir atraisīt to plūsmu, kas viņā guļ. Un gan jau katrā cilvēkā guļ tas bezdibenis. Un tomēr ir jaunieši, kuri ātrāk paraujas vaļā un ir tādi, kuri tomēr uzkavējas sadzīves zonā.

Arī par savu darbu režisore ir saņēmusi apbalvojumus gan padomju laikā, gan pēc neatkarības atgūšanas – vairākkārt saņēmusi gada labākās režisores apbalvojumu, kā arī Triju zvaigžņu ordeni. Māra Ķimele atzīst, ka atšķirībā no Krievijas un ASV teātra skolas, kur galvenais ir režisors, kurš nosaka visu, arī to kā aktieris kustēsies, Latvijā ir svarīgi, lai aktierim ir pašiniciatīva un radošas pretenzijas, kā arī lai viņam ir savs piedāvājums lomai. Tad pedagogs viņam var mācīt kā viņš ar ķermeni, balsi un valodu to izpauž.

Aktieru apmācībā jau ilgu laiku uzmanība vairāk tiek pievērsta tādai atraisītībai – cilvēks ir atraisīts uz skatuves un to arī kritiķi vērtē visaugstāk, bet otrā plānā paliek spēja dzīvot tēlā, spēlēt citus cilvēkus, nebūt par sevi, bet būt par to un par to un vēl par to. Par vecu un jaunu, resnu un tievu, stulbu un gudru, un smieklīgu un traģisku. Un es personīgi visaugstāk to vērtēju aktierī. Man sajūsmina, ja aktieris spēj iedzīvoties citādākos cilvēkos nekā viņš pats un spēj atrast tās izpausmes, kādas ir šim citādākajam cilvēkam.

Māra Ķimele
režisore

Tagad ir ejošas, pat ne publikā, bet vērtētājos – ejošas tādas sociālās akcijas, sociāli pasākumi, izglītošana, audzināšana un patreiz kaut kā nemaz nav aktuāls profesijas lietas un līdz ar to es apzinos, ka man ir jāsargā tā zona un tomēr ir jātaisa lugas, jo es negribētu vēl piedzīvot to laiku, kad aktieri vairs nemācēs veidot lomas.

Māra Ķimele, vēl studējot Maskavā teātra mākslas institūtā, Liepājā kā kursa darba izrādi 1969. gadā uzveda Tenesija Viljamsa ”Stikla Zvērnīcu” kopā ar scenogrāfu Andri Freibergu. Lugas tēma par trauslo gara spēku kļuva par vienu no tēmām režisores darbos arī turpmāk.

Māra Ķimele
režisore

Es brīnos par tiem cilvēkiem, un tādu nav maz, kas ilgojas pēc padomju laikiem un saka, ka tad gan bija labi, acīmredzot, kaut kā vajadzēja tikai eksistēt varbūt. Es gan ļoti izjutu vardarbību, spēcīgi un līdz ar to tā bija mana problēma. Ko es tāda meitenīte varu, tas bija mini laiks, tādā miņukā, tāda meitenīte, ar čirkainiem matiem, ko es vispār varu šajā situācijā darīt un tādēļ tās lugas un tās tēmas arī bija tādas.

Otra tēma, kas Mārai Ķimelei ir tuva, ir sievietes un vīrieša attiecības, kuras risina izcilās lugas. Un tāpēc, ka tas notiek ar katru, bez izņēmuma, tas ir interesanti gan skatītājiem , gan aktieriem.

Māra Ķimele
režisore

Arī atkarība no sociālā diktāta, jo piemēram, runājot par ”Noru”, arī Ibsenam un man jo vairāk nav nekādu pretenziju pret Tesmanu, Noras vīru, jo cilvēki tic sociālajam uzstādījumam, un ja sociālās iekārtas uzstādījums ir, ka vīrietim ir tiesības valdīt pār sievieti un tiesības noteikt, ko viņa dara, ar ko viņa nodarbojas, kur viņa iet un neiet, tiesības izlaist no mājas ārā… Vai neizlaist. Tas bija tikai pirms simts gadiem un tepat Eiropā. Un ne pie kādiem musulmaņiem. Vienkārši aizmirstas, jau pēc četrām paaudzēm aizmirstas, ka tā bija. Mēs tagad šausmināmies, ka musulmaņiem tā ir, Eiropā bija tieši tāpat.

Sākt savu režisores karjeru kā jaunai sievietei 1969. gadā nav bijis viegli. Vispirms darbs bijis Valmieras Drāmas teātrī, tad teātrī “Kabata”, kam sekoja izrādes Jaunajā Rīgas teātrī, kā arī iestudējusi teātra izrādes arī citos teātros. Tieši Jaunajā Rīgas teātrī Šekspīra Otello Māra Ķimele iestudēja četras reizes. Kāpēc, – Šekspīra lugas esot tik ietilpīgas, ka vienā vakarā visas tajā ietvertās tēmas nav iespējams izvērst.

Māra Ķimele

Man ļoti patīk lugas un man patīk labas lugas. Kā es apceļos un smejos, ka es ļoti labi jūtos ģēniju sabiedrībā. Un tiešām tā ir, tas varbūt ir sievišķīgi. Man gribās uzminēt un attīrīt, un ieraudzīt to skeletu un kaulus – kā tā luga ir būvēta. Runājot par to pašu Otello, tas  ir cilvēka ceļš pie sevis. Šekspīrs dod precīzu shēmu – Otello sākumā ir pašā virsotnē. Viņam ir pilnīgi, pilnīgi, pilnīgi viss un viņam ir skaistākā Venēcijas meitene. Viņš ir melns, bet viņš to nesaprot. Un tikai tad, kad viņš noslepkavo Dezdemonu ne par ko, un ierauga pats savu melnumu, tad viņam, tā poētiski sakot, piedzimst dvēsele, viņš sāk mīlēt un viņš pats sev piespiež nāves sodu.

Māras Ķimeles režiju gribētos dēvēt par smalku mežģīni, kuru gribas izpētīt un sajust, lai to saprastu, bet vienlaikus pietiekami spēcīgu tās pavedienā, jo tas notur tās sarežģīto rakstu. Tagad lugas iestudējot maz, bet Māru Ķimeli sajūsmina aktiera spēja dzīvot tēlā un to nepieciešams saglabāt. Režisore daudzkārt arī uzsver enerģijas nozīmi, kuru var atraisīt aktieros, un kuru pēc tam sajūt skatītāji.

Ar lielu degsmi arī valsts gatavojas Latvijas simtgadei un ne visi plānotie pasākumi tiek vērtēti viennozīmīgi. Mārai Ķimelei svarīga ir latvietība un tautas spēku viņa šobrīd vērtē augstāk nekā valsti.

Māra Ķimele
režisore

Es domāju par folkloras zīmēm un es to latviskumu ārkārtīgi augstu vērtēju un turu sevī, bet viņš nav tāds, kaut kāds ārišķīgi deklarējams vai pasniedzams. Es redzu ārkārtīgi daudz 40 un 30 gadīgus cilvēkus, ieskaitot jauniešus, ļoti gudrus, aktīvus un strādīgus. Un tad ir kaut kāda sarūgusī daļa, jo, protams, ka tā materiālā nevienlīdzība ļoti traumē cilvēkus. Mūsu lielajiem bagātniekiem kaut kā būtu jāsaprot, ka tas ļoti traumē citus cilvēkus un padara viņus ļaunus – daudz ļaunākus nekā viņi ir. Es jau domāju, ka vajag dalīties, es uzskatu, ka vajag dalīties, pavisam vienkārši – vajag dalīties. Es atbalstu KM iniciatīvu, ka laucinieki var no mazpilsētām un laukiem atbraukt uz Rīgu uz teātriem un izstādēm. Viņiem viss maksā uz pusi dārgāk un viņi pelna uz mazāk. Tas ir tik netaisnīgi un negodīgi. Tas ir simtgades cienīgs pasākums. Bet visi šie daudzie projekti, koncertiņi uz vienu reizi, ar daudz cilvēkiem, milzīgs darbs ieguldīts un tas tā kā puhhh…

Māra Ķimele ne tikai lugās mūs aicina domāt – par tām attiecībām vienam pret otru, kuras nemainās, lai kurā gadsimtā mēs dzīvotu un šo attiecību burvību un traģiku viņa mums parāda teātrī.

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Ar riteni uz darbu. Arī ziemā!

Vai Latvija varētu kļūt par velo zemi līdzīgi kā Nīderlande? Vai pie mums maz iespējams braukt ar riteni visu gadu? Un kā komfortabli ierasties savā birojā, ja esi minies uz darbu ar riteni ziemā?

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

Interesantākās 2018. gada grima tendences, ko Tu vari izmēģināt jau šodien!

2018. gads make-up pasaulē mirdz vēl spožāk nekā iepriekšējais. Tendenču virsotnēs gozējas metālisks spīdums, gliteri un pat uz ādas uzlīmējami akmentiņi, ļaujot mums uzmirdzēt kā dārgakmeņiem. Ja ar mirdzumu un spīdumu jau esam pazīstamas kopš pagājušā gada, tad viena toņa acu ēnas, izteikti kuplas skropstas un citas aktuālākās tendences vēl jāiepazīst. Esi gatava jauniem skaistuma piedzīvojumiem? Iepazīsties ar 10 interesantākajām grima tendencēm šajā gadā!

Lasi vēl