Skolu ēdinātājiem bažas par Covid-19 izplatību izglītības iestādēs

1 komentārs

Par to, kā turpināsies mācību gads, lielas bažas ir ne tikai skolēniem un pedagogiem, bet arī skolu ēdinātājiem, kuriem zaudējumus rada ikviena pēkšņi karantīnā nonākusī klase, vēsta TV3 Ziņas.

Skolu ēdināšanas jomas uzņēmējiem ir raizes, cik ilgi, turpinoties vīrusa izplatībai skolās, tie varēs strādāt. Tukšas skolu ēdamzāles ir tas, kas šajā laikā visvairāk biedē skolu ēdināšanas uzņēmumus. Tie uzsver, vēl vienu gadu pavadīt dīkstāvē vairs nevarot atļauties.

Tomēr iknedēļas statistika, cik plaši Covid-19 plosās Latvijas skolās, uzņēmējiem jau tagad liek satraukties.

Ilona Dreimane, SIA “Žaks-2” pārstāve

“Noskaņojums ir diezgan pesimistisks. Ja mēs runājam par plānošanu, tā nav plānošana. Tas ir haotisks, ātri pieņemts lēmums, ko darīt.”

Turklāt katra klase, kura pārtrauc klātienes mācības, ēdinātājiem liek arī apzināties, – tagad vismaz divas nedēļas ienākumi būs kritušies.

“Jā, mēs rēķināmies ar to, ka skolēni dodas pašizolācijā vai saslimst, protams. Bet pie pašreizējā finansējuma pusdienām 1,42 eiro, kad tiek plānots katrs cents, mums tas ir diezgan liels izaicinājums. Otrkārt, jā, tie ir zaudējumi,” norāda SIA “Žaks-2” pārstāve.

Guntis Bredovskis, SIA “Baltic Restaurants” valdes loceklis

“Daudzas fiksētas izmaksas nemainās. Ja uz šo brīdi skolā mācās 1000 bērnu vai pēc nedēļas 600, darbiniekus es nevarēšu aizdzīt mājās. Cik viņi tur strādās, tik strādās. Komunālie arī visi.”

Tomēr vēl lielākas raizes uzņēmējiem šajā laikā sagādā tas, ka tiem grūti savus darbiniekus pārliecināt par nepieciešamību vakcinēties. Līdz ar to bieži kāds strādnieks slimo ar Covid-19 un sev līdzi karantīnā paņem arī virkni nevakcinēto kolēģu.

“No visa kolektīva, kam ir jāgatavo pusdienas, paliek puse. Un tā ir, varētu teikt, bezizeja. Mēs vedam no citām skolām darbiniekus, pārplānojam ēdienkarti un ar šausmām gaidām to dienu, kad atkal nākamajā skolā būs tādi pati problēma,” norāda Dreimane.

Ingvilda Grosberga, SIA “IRG” īpašniece

“Tajā brīdī uzņēmumā reizēm notiek tā, ka nav, kas strādā konkrētā objektā. Arī tā notiek. Tad virtuvē iet strādāt gan ražošanas vadītāji, gan biroja darbinieki, un tajā brīdī, kad mūsu kapacitāte vispār vairs nav paceļama, mēs vienkārši piegādājam šo ēdienu.”

Turklāt uzņēmēji uzsver, – pandēmijas laikā neesot iespējams atrast arī karantīnas dēļ izkritušo darbinieku aizvietotājus. Patlaban visā ēdināšanas nozarēs kritiski trūkst darba roku. Un vēl smagāk to izjūt tieši skolu ēdinātāji.

“Patlaban situācija ir ļoti bēdīga, jo saistībā ar Covid-19 darbinieki nevēlas strādāt mūsu nozarē, jo šī nozare nav prognozējama. Jo neviens nezinām, cik ilgi skolas strādās, kurā brīdī klātienes nodarbības beigsies, aizies tālmācībā visi, un šajā brīdi, kad mācības aiziet tālmācībā, šie darbinieki vairs nav vajadzīgi,” norāda SIA “IRG” īpašniece Ingvilda Grosberga.

Uzņēmēji arī stāsta, darba roku ēdināšanā trūkst, jo pēc aizvadītā gada negatīvās pieredzes ar ilgstošo dīkstāvi daudzi lēmuši mainīt profesijas un nestabilajā ēdināšanās nozarēs vairs nestrādā.

1 komentārs