6 komentāri

Lielākā daļa Latvijas skolotāju nav sagatavoti darbam ar bēgļu bērniem. Jau šobrīd skolotājiem ir grūtības strādāt ar latviešu reemigrantu bērniem un bērniem no etniski jauktām ģimenēm, kur viens no vecākiem ir latvietis, vēsta LNT Ziņas.

Piemēram, Zaķumuižā prognozē, – drīz viņu skolas solos sēdēs Sīrijas un Irākas bēgļu bērni, taču skolotāji neesot tam profesionāli gatavi. Savukārt Izglītības ministrija neliekoties ne zinis par tuvojošos problēmu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Gunita Kalniņa, Zaķumuižas pamatskolas 1.b klases audzinātāja:

Es domāju, ka neviens skolotājs šobrīd nav šādam darbam gatavs, jo vienlaikus strādāt ar šiem bērniem un bērniem, kuri jau ir zināmā izglītības līmenī, manuprāt, nav iespējams. Ir nepieciešams, kā minimums, skolotājiem palīgs klasē.

Taču palīgu klasē Izglītības ministrija solīja jau reemigrācijas plānā no ārzemēm atbraukušo latviešu emigrantu bērnu integrēšanai.

Inta Ozola, Zaķumuižas pamatskolas direktore:

Mēs tādu ļoti praktisku palīdzību vēl neesam saņēmuši. Neesam vēl. Pašlaik meklējam ar saviem spēkiem un ar pašvaldības atbalstu to labāko risinājumu bērniem.

Sīriešu un irākiešu bēgļu bērnu sekmīgai izglītošanai nepietiks ar Zaķumuižas pamatskolā esošajiem aicinājuma plakātiem par cieņu, dažādības respektēšanu un aicinājumu nepazemot. Zaķumuižā baiļojas, ka līdz ar bēgļu bērnu ierašanos, viņiem atkal būs jāeksperimentē uz savu roku un ka nebūs centralizētas pieejas. To kā problēmu daudzās Latvijas skolās apliecināja šonedēļ publicētie Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījuma centra secinājumi.

Ieva Margeviča-Grinberga, LU Diasporas un migrācijas pētījuma centra vadošā pētniece:

Skolotāji nespēj ātri reaģēt, trūkst zināšanu, nespēj atrast pareizās metodes, nezina, kā attīstās dažādu kultūru cilvēku identitāte, kā tā veidojas un kā sniegt atbalstu šiem skolēniem, lai viņi vieglāk varētu iekļauties klasē un vispār integrēties Latvijā.

Skolotājiem esot bail strādāt ar musulmaņu bērniem

Skolotājiem esot izteiktas bailes un nezināšana, kā strādāt ar musulmaņu bērniem un komunicēt ar musulmaņu ģimenēm. Problēma ir faktā, ka jau gadiem ilgi jauno skolotāju mācību programmā ir likvidēta starpkultūru komunikācijas mācība.

Ieva Margeviča-Grinberga, LU Diasporas un migrācijas pētījuma centra vadošā pētniece:

Jaunie skolotāji saka, ka viņi nav dzirdējuši par kaut kādām īpašām metodēm, kā strādāt, viņiem nav pietiekamas informācijas, ko nozīmē starpkultūru komunikācija, kā kultūra ietekmē cilvēku uzvedību, un tad bieži vien veidojas stereotipi, aizspriedumi.

Savukārt, ja integrācija būs nesekmīga, problēma būs ne tikai musulmaņu bērnu izolācija, bet iespējama bēgļu radikalizēšanās un lojalitātes zudums pret Latviju. Tāpat pētījums arī rāda, ka skolotājiem Latvijā ir vājas zināšanas vai tādu nav vispār, kā nepieļaut rasisma izpausmes klasē starp bērniem ar dažādām ādas krāsām.

Kamēr problēmas cita pēc citas turpina parādīt Latvijas nesagatavotību uzņemt Sīrijas un Irākas bēgļus, Zaķumuižas pamatskola izrādījusi savu individuālo iniciatīvu. Tā uzrakstījusi finansējuma iegūšanas projektu apmaiņas braucienam uz skolu Somijā, kur mācīties metodes darbam ar etniski un reliģiski jauktiem skolēniem.

Skaties video!

TOP komentāri

  • es
    +5 +5 0

    es

    Domāju, ka ienācējiem būtu GAN jāmācās mūsu kultūru, nevis kādam citam /arī skolotājam/ jāpārzina musulmaņu izdarības. Galu, galā - te ir EIROPA un LATVIJA!!!
  • ...
    +4 +4 0

    ...

    tiesi tapat ka asimileejaat krievu bernys skolaas ,tas pats ar siem ...man liekas ,ka butu jau nu jaazin tiem ucukiem ,ka mazi berni ir kaa lakmusa papaiirni kas visu aatri uzssuc ,,taapat atri apgust valodas ...KO ATKAL NAUDA JAPIELIEK PIEALGAS A ??/,,VO I KAA MACIS SKOLAA TAA ARII BUSS ,AR TO RASISMU
  • Nu re
    +3 +3 0

    Nu re

    Protams. Kā strādāt ar musulmaņiem? Kur iegādāt burku? Kā jāklanās? kā jālūdz Allahs?

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Savu popularitāti atjauno džins: tradīciju stiprināšana, klasisku vērtību cienīšana vai mūsdienu garšas?

Džina popularitāte pasaulē pieaugusi pēdējos 10 gados, bet Latvijā – tikai pēdējo gadu laikā. Pēc Starptautiskā Vīnu un stipro alkoholisko dzērienu reģistra (IWSR) 2017. gada datiem džina patēriņš 2016. gadā ir audzis par 15% (pret 2015. gadu). Šodien džins ir viens no populārākajiem un izplatītākajiem alkoholiskajiem dzērieniem pasaulē. Tam ir dažādi garšu veidi, tomēr vispopulārākais nemainīgi ir tradicionālais džins –  ar izteiktu un patīkamu kadiķogu garšu.

Lasi vēl