Skolotājiem nav skaidrības, kā jaunajā kompetenču saturā vidusskolēniem organizēt mācības

5 komentāri
Skolotājiem nav skaidrības, kā jaunajā kompetenču saturā vidusskolēniem organizēt mācības
ĢIRTS OZOLIŅŠ, F64

Šis ir beidzamais mācību gads, kurā skolotāji var vingrināšanās režīmā iepazīt jauno – kompetencēs balstīto – mācību saturu. Nākamgad tas jau būs jāievieš visās skolās.

Pedagogi, kuri otrdien sanāca uz Latvijas Skolotāju kongresu, stāsta, ka viņi vairāk vai mazāk reformai ir gatavi. Taču lielākā neziņa esot par mācību organizēšanu vidusskolā, kur skolēni varēs paši izvēlēties, kādus priekšmetus padziļināti mācīties.

Kompetenču satura ieviešana bērnudārzos jau sākusies, bet no nākamā mācību gada pēc jaunās pieejas mācīs arī skolās. Šādā pieejā skolotiem bērniem vajadzētu iegūt dzīvei noderīgas prasmes, iemācīties analizēt un secināt, nevis tikai iegaumēt. Mainīsies arī skološanas veids, ko lielākā daļa pedagogu beidzamajos gados jau mēģinājuši apgūt.

Galvenokārt skolotāji māca cits citu, piemēram, citu skolu pedagogiem atklātās stundas rīko tās skolas, kuras piedalās pilotprojektā, un pēc stundas to kopā analizē.

Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Ingūna Hitrova norāda: “Mēs paši veidojam savus seminārus, tās ir tā saucamās metodiskās trešdienas. Mācām un stāstām, ko esam izmēģinājuši šo triju gadu laikā. Skolotājs, kas to ir darījis gadu, ir lielākais palīgs citam skolotājam. Konferencēs vairāk noklausies un izdari secinājumus, ne tik daudz ikdienas darbam atbildes.”

Savukārt tie skolotāji, kuru skolas pilotprojektā nepiedalās, stāsta, ka no ministrijas būtu bijusi vēlama arī kāda sistēma viņu mācīšanai. Lielā mērā jaunās metodes apgūšana ir skolotāju pašiniciatīvā balstīta, piemēram, cik regulāri apmeklētas programmas ”Skola 2030” rīkotās konferences. Gaidīts arī lielāks atbalsts mācību materiālu sagatavošanā.

“Es būtu priecīga, ja būtu mācību materiāli ar jau līmeņotiem uzdevumiem, kas ļautu sadalīt uzmanību atsevišķām grupiņām. Pašlaik ir tā, ka man ir astoņas stundas dienā, un man katru dienu jāuzraksta astoņas mācību grāmatas. Arī jāpārstrādā materiāli un tā tālāk. Daudzi mani kolēģi baidās ko jaunu iesākt, tā ir uzdrīkstēšanās, domāšanas maiņa, ka neesi galvenais klasē, ka sabiedrotie ir skolēni,” saka Rīgas 25. vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja Iveta Zelča.

Neskaidras joprojām ir mācības vidusskolēniem – viņiem būs piedāvāta iespēja izvēlēties sev interesējošus mācību priekšmetus padziļinātai apguvei. Skolai būs jāpiedāvā vismaz divi izvēļu grozi jeb padziļināto kursu kombinācijas.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks norāda: “Vislielākā interese ir tur, kur grozos komplektējas dažādi priekšmeti. Svešvaloda un tehnoloģijas vai matemātika un vēsture. Tādā veidā dodot iespēju skolēnam studēt diezgan plašā spektrā.”

Turpmāk vidusskolā būs trīs obligātie eksāmeni – latviešu valodā, matemātikā un svešvalodā. Savukārt divi izvēles eksāmeni būs atbilstoši tam, ko vidusskolēns apguvis padziļināti.