Skolēnu zemā pilsoniskā kompetence var apdraudēt Latviju, brīdina pētnieki

6 komentāri

Tikai katrs piektais skolēns Latvijā būtu atzīstams par pilsoniski augsti kompetentu, un tas nākotnē var radīt draudus valsts drošībai – uz to norāda nupat publiskota apjomīga Latvijas Universitātes Izglītības pētniecības institūta pētījuma autori.

Turklāt kopš 2009. gada situācija nav būtiski uzlabojusies, atstājot Latviju pēdējā vietā starp visām Baltijas jūras reģiona valstīm.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Par pilsoniski izglītotiem var atzīt tādus jauniešus, kuri izprot to, kā darbojas sabiedrība, kurā dzīvo un zina, kā viņi paši šo sabiedrību var ietekmēt. Piemēram, pilsoniski kompetents jaunietis zina, kā darbojas demokrātija, interesējas par vides aizsardzību, izprot, kādēļ medijiem jābūt neatkarīgiem no politiķiem un tā tālāk. Turklāt ne tikai zina, bet ir gatavs arī iesaistīties sev nozīmīgos procesos. Diemžēl Latvijā šādu skolēnu ir maz.

“Skolēni ir aktīvi vārdos, sociālajos tīklos, bet ne aktīvi darbībā. Šī te pasivitāte ir ļoti manāma. Tas sasaistās ar skolēnu zemo pilsoniskās kompetences līmeni, jo mums skolēni, kas ir ar augstu pilsoniskās kompetences līmeni, ir tikai 19%,” saka pētījuma autore Ireta Čekse.

Salīdzinājumam – tepat kaimiņos Igaunijā augsti kompetenti šādos jautājumos ir 43% skolēnu. Turklāt kopš iepriekšējā līdzīgā pētījuma, kas notika 2009. gadā, Latvijas skolēnu pilsoniskā kompetence uzlabojusies pavisam nedaudz. Tā joprojām ir pati sliktākā starp Baltijas jūras reģiona valstīm.

“Ir svarīgi, lai skolēni par šo te līdzdarbotos. Lai šo te vidi, demokrātisko sabiedrību attīstītu tālāk, lai mūsu dzīve kļūtu labāka. Šī te līdzdarbošanās varbūt mūsu skolēniem ir mazāk nekā citu valstu skolēniem redzama,” teic pētījuma autors Andrejs Geske.

Pētnieki gan atzīst, ka zināšanu un aktivitātes trūkumam nav viena konkrēta vaininieka. Gan valstij, gan skolotājiem, gan skolēnu vecākiem tam jāpievērš lielāka uzmanība, piemēram, vairāk iesaistot jauniešus interešu klubos un ārpusstundu aktivitātēs. Situāciju nelabojot, pilsoniski neizglītotie jaunieši pieaugot kļūs viegli manipulējami, piemēram, ar viltus ziņu palīdzību.

“Šis ir savā ziņā signāls, ka mums ir jādomā valsts drošības kontekstā, jo zems pilsoniskās kompetences līmenis korelē arī ar to, kāda mums nākotnē ir sagaidāma valsts drošība un skolēnu provizoriskā rīcība,” norāda Čekse.

Pētnieki arī secinājuši, ka vidēji augstāks pilsoniskās kompetences līmenis bijis Rīgas, nevis lauku skolēniem. Pētījums izpaudās testa formā, un Latvijā tajā iesaistījās pusotrs simts skolu un vairāk nekā 3000 skolēnu un teju 2 tūkstoši viņu skolotāju.

Saņem notifkācijas par jaunākajām ziņām! Izvēlies ziņas, izklaide vai abus!
Kas ir notifikācijas?

TOP komentāri

  • Эгон Волк
    +2 +2 0

    Эгон Волк

    Skolā vajag mācīt noderīgas lietas. Sabiedrības mācība,sociālās zinības,nav būtiski ,kā to nosauc,saturam jābūt! Tagadējiem skolēniem pat 14 gadu vecumā nestāsta,ka no 15 gadiem jābūt obligāti izņemtai pasei. Vecāki arī to nezin,jo viņu laikā bija no 16 gadiem. Par kādu pilsonisko apziņu var būt runa,ja tik elementāras lietas nemāca? Vai tiešām valdošie domā,ka visi savus lolojumus vadā pa ārzemēm,un pases izņem jau agrā bērnībā?
  • Liene Derkaca
    +1 +1 0

    Liene Derkaca

    Vispirms derētu padomāt kas notiek šinī valsti - droši vien nevienam nav vairs dižas intereses pret valsti jo visi tik doma ko darīt ka izdzīvot ja tikai visur ir dzirdams par tiem kam ceļ algas kas gūst nopelnus un cik šajā miniatūrajā valstiņa ir miljonāru ! Tad tikai pēc visa ta jāuzdod jautājumu kur lai rodas šie kompetentie pilsoni un no ka viņiem mācīties ??? Driz pavisam driz valsts būs pilnīgi tukša ...... jo visi pilsoni būs aizmukusi ....
  • s
    0 0 0

    s

    Kas ir pilsoniskā kompetence? Ar varu neko nevar piespiest atzitKā lai maksimālisti jaunieši ciena valsts varu, ja tās pārstāvji sākumā pirms ievēlēšanas visur tiek reklamēti balti un pūkaini savas valsts patrioti, pēc tam atklājas savas kabatas patrioti vai to piesedzēji.Ja skolās skolotāji runās tikai par patriotismu un valsts izaugsmi, bet jaunieši redzēs ģimenes nabadzību un skolotāju runas par savas valsts attīstību un augšanu, viņi smiesies.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 2

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl