Skolēnu dziesmu un deju svētkus plāno brīvprātīgus epidemioloģiski drošajos novados

2 komentāri

Ja XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies brīvprātīgi Covid-19 epidemioloģiski drošajos novados un mazos kolektīvos, to norise šā gada vasaras otrajā pusē neapdraudēs nedz dalībniekus, nedz skatītājus, šādu nostāju pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem pauda Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns.

Par Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšanu atbild Izglītības un zinātnes ministrija, kuru vada JKP pārstāve Ilga Šuplinska. Pēc Bordāna vārdiem, pirmdien koalīcijā partijas esot nonākušas pie secinājuma, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki varētu notikt, bet formātā, kas “nekādā veidā neapdraudēs nedz bērnu, nedz pieaugušo veselību”.

Tieslietu ministrs atzīmēja, ka interešu izglītība svaigā gaisā līdz desmit cilvēku grupās pašlaik ir pieļaujama. Paralēli tiekot sekots līdzi, kuros Latvijas reģionos svētki varētu notikt. Bordāna skatījumā, pašlaik notiekot intensīva vakcinēšana pret Covid-19, attiecīgi epidemioloģiskā situācija vasaras otrā pusē noteikti uzlabošoties.

“Par svētku norisi mēs runājam vasaras otrās puses kontekstā. Tas ir laiks, kad situācijai jābūt būtiski citādākai,” cer politiķis, uzsverot, ka šogad Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki tradicionālā izpratnē nenotiks, proti, Rīgā nebūs nedz svētku gājiena, nedz liela izmēra koncertu un ģenerālmēģinājumu. “Svētki sākas no novadiem, tie nesākas Rīgā,” piebilda ministrs.

Bordāns akcentēja, ka Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku laikā būs jāievēro visi veselības drošības pasākumi un tiks izstrādāts tehniskās detaļas drošai svētku norisei dažādos Latvijas reģionos.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piebilda, ka koalīcijā par svētku norisi bija plašas diskusijas, tostarp ticis uzsvērts, ka patlaban vēl ir pavasaris, bet svētku norise plānota vasaras otrajā pusē.

Kariņš norādīja, ka otrdien valdība izskatīs IZM sagatavoto redzējumu par svētku rīkošanu. Premjers akcentēja, – ir skaidrs, ka šogad Skolēnu dziesmu un deju svētki tradicionālā izpratnē nenotikts, jo Covid-19 pandēmijas dēļ tie nevar notikt. Kas un kādos apstākļos varētu notikt, tas politiķiem vēl esot atvērts jautājums.

Nacionālās apvienības pārstāvis, Saeimas deputāts Ritvars Jansons piebalsoja, ka Skolēnu dziesmu un deju svētki var būt tikai brīvprātīgi – paši skolēni un viņu vecāki izlemtu par bērnu dalību svētkos. Politiķis norādīja, ka šiem svētkiem jābūt balansā ar Covid-19 drošības pasākumiem un tradīciju saglabāšanu. Viņš uzsvēra, ka drošības pasākumi šajā jautājumā ir primāri.

LETA jau ziņoja, ka šogad Skolēnu dziesmu un deju svētki nebūs tādi kā ierasts, kad vienas nedēļas laikā galvaspilsētā ierodas ļoti liels cilvēku skaits. Tā vietā plānots, ka bērni pakāpeniski ieradīsies īpašajās norišu vietās reģionos un Rīgā. Vienā dienā plānots viens svētku notikums.

Svētku izpilddirektore Agra Bērziņa iepriekš stāstīja, ka tradicionāli vienmēr ir notikušas atlases skates un repertuāra apguves skates, kas šajā gadā nebūs iespējamas, un uz šādu formātu netiks aicināti nedz pedagogi, nedz skolēni. Plānots darboties vasaras periodā, kad pirms pašiem svētkiem kolektīvi izveidos video pieteikumus, lai redzētu, ka kolektīvs var darboties.

Līdz šim viņa ir teikusi, ka netiek plānotas dalībnieku nakšņošanas un lielākā tiesa svētku pasākumi plānoti ar televīzijas klātbūtni. Bērziņa uzsvēra, ka jebkurš pasākums varēs notikt tikai tad, ja to atļaus epidemioloģiskā situācija, ja varēs atsākties interešu izglītības nodarbības maijā vai jūnijā un, ja varēs nodrošināt mēģinājumu procesu.

Viņa vērsa uzmanību uz to, ka patlaban ir gatavs “A”, “B” un “C” variants, kur, ja atļaus epidemioloģiskā situācija, katrs kolektīvs, katra izglītības vai kultūras iestāde savā teritorijā ar skolēniem rīkos svētkus visā Latvijā, nedodoties uz citām pašvaldībām. Bērziņa skaidroja, ka patlaban noris darbs ar “B” variantu. Tas paredz, ka visi galvenie notikumi notiek ārpus telpām – Mežaparka Lielajā estrādē, kur teritorija ir liela un plaša, kur ir iespējams ievērot visas prasības – gan krustošanos, gan pulcēšanos, gan arī distancēšanos.

Mežaparka Lielajā estrādē uzstāsies kori un pūtēju orķestri, savukārt Mežaparka teritorijā, galvenā alejā tiks aicināti tautas deju kolektīvi. Tāpat pastāv vienošanās ar kultūrvietu “Hanzas perons”, kas vasaras periodā veido āra terasi. Paredzēts, ka šī būtu tā norises vieta, kur varētu īstenot tautas mūzikas un simfoniskās mūzikas koncertu. Pie pasākumu norises vietām pieskaitāms arī Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.

Bērziņa iepriekš klāstīja, ka tradicionāli svētku notikumi ir pulcinājuši lielākā un mazākā mērogā bērnu kolektīvus Vērmanes dārzā uz Lielās skatuves, individuālajām programmām varētu izmantot arī mazo skatuvi. Tie varētu būt bērnu kolektīvi – folkloras kopas, tautas deju ansambļi, vokāli instrumentālie ansambļi, vokālie ansambļi un instrumentālie ansambļi.

Tiek plānots, ka Rīgas Doma dārzā vai, ja situācija atļaus, Latvijas Universitātes Lielajā aulā, varētu notikt koru koncerts “Dziesmu koks”. Tāpat paredzēti pasākumi iekštelpās reģionālajās koncertzālēs. Savukārt Ķīpsalas Izstāžu centrā varētu notikt mūsdienu deju koncerts.