Skolēnu brīvpusdienu apmaksu plāno pārcelt no valsts uz pašvaldību budžetiem

Pievienot komentāru

No nākamā gada janvāra Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) varētu pārtraukt finansēt brīvpusdienas jaunāko klašu skolēniem. Ministrija uzskata, ka šis pienākums būtu jāpārņem pašvaldībām, kuras to varētu izdarīt mērķtiecīgāk. Taču vietvaru pārstāvji bažījas, vai tām pietiks līdzekļu.

Šobrīd brīvpusdienas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta finansē visiem pirmās līdz ceturtās klases skolēniem. Tas ik gadu ministrijai izmaksā nepilnus 20 miljonus eiro, un par šiem līdzekļiem ar bezmaksas ēdienreizi nodrošina aptuveni 80 000 bērnu.

Ministrija pirmajām četrām klasēm pusdienas apmaksā jau vairākus gadus, taču tagad tā nākusi klajā ar ierosinājumu, ka bezmaksas ēdināšana būtu jāpārņem pašvaldībām, jo ministrijas primārā funkcija esot izglītība.

“Šis jautājums ir nevis par to, būs vai nebūs brīvpusdienas, bet jautājums ir, kas šīs brīvpusdienas apmaksās, kas veiks šo funkciju. Un, runājot ar pašvaldībām, ir skaidrs, ka šobrīd resurss, ko iegulda IZM, ir neefektīvs. Izglītības un zinātnes ministrijai tā ir īsti neraksturīga funkcija. Mums vajadzētu domāt par saturu, par metodoloģiju, nevis par brīvpusdienām,” norāda izglītības ministre Ilga Šuplinska (JKP).

Ministre uzskata, ka, ēdināšanu pārņemot pašvaldībām, tās ar līdzekļiem rīkotos efektīvāk. Turklāt šādi pašvaldības varētu arī vērtēt, vai bezmaksas ēdienreize ir nepieciešama visiem skolēniem. “Vai tomēr ir nepieciešams sociāli nevienlīdzīgā situācijā atbalstīt to, kam tas patiešām ir vitāli svarīgi. Un pārējo naudas resursu izmantot skolas attīstībai,” pauž ministre.

Pašvaldību savienība tikmēr pauž bažas, ka šobrīd šāds lēmums tiek virzīts, pārāk maz tajā iesaistot pašvaldības. Lai gan ministrija norāda, ka tā augusta vidū par šo jautājumu runājusi ar 14 Kurzemes novadiem, kad devās ar tiem pārrunāt izglītības iestāžu tīkla attīstību un tiem nav bijuši būtiski iebildumi, tas, Pašvaldību savienības ieskatā, ir par maz.

“Mūs satrauc, ka Izglītības un zinātnes ministrija nāk ar dažādiem paziņojumiem, tai skaitā arī šobrīd par ēdināšanas pārcelšanu pirmajām līdz ceturtajām klasēm uz pašvaldību budžetu, nerunājot ar pašvaldībām. Šis jautājums šobrīd nav apspriests ar pašvaldībām,” saka Latvijas Pašvaldību savienības izglītības eksperte Ināra Dundure.

Viedoklis nav jautāts, piemēram, Valkas novadam, kas uzskata, ka papildu finansiālais slogs tam būs pārāk smags. Valkas budžetā bezmaksas ēdināšanai līdzekļus atrast būtu grūti, jo novada budžets nākamgad nesolās būt lielāks, bet pašvaldības izdevumi pieaug.

“Būtībā tā ir neiespējamā misija, jo nākamgad mums nāk klāt papildu izdevumi gan pirmsskolas skolotāju algu palielinājumam, tie ir būtiski papildu izdevumi – apmēram 100 000. Nākamgad būs pirmais gads, kad mēs nesaņemsim īpašo valsts dotāciju specializētajam bērnudārzam, jo tas izbeidzas. Tie atkal ir 120 000. Un ēdināšana ir 70 000,” saka Valkas mērs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Pašvaldību savienības ieskatā, kompromisu varētu rast, ja turpmāk pirmsskolas skolotāju algas maksātu valsts, ne pašvaldības, kā tas ir šobrīd. Jo pedagogu darba samaksa ir ministrijas pārziņā, turklāt valdība ir tā, kas lemj par to paaugstināšanu. Šobrīd gan šis jautājums apspriests netiek.