Skolēni sāk mācīties attālināti; tukšajās skolās ir vien daži skolotāji

1 komentārs

Pirmdien skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem bija lieli pārbaudījumi. Visi pirmoreiz izmēģināja, kā tas ir – ārkārtas apstākļos mācīties attālināti.

Tukšajās Latvijas skolās pirmdien lielākoties bija sastopami tikai direktori un vien daži skolotāji. Ārkārtas situācijas apstākļos lielākā daļa pedagogu strādā mājās. Katrs skolotājs ir izvēlējies savu pieeju, kā mācīt bērnus attālināti. Kādā tieši veidā to darīt, – tā ir katra skolotāja brīva izvēle.

Mārupes Valsts ģimnāzijā 7. klases skolēniem matemātikas stunda noritēja tiešsaistes konferences režīmā. Protams, skolēni ir skolēni, gan mācoties klātienē, gan tiešsaistē. Matemātikas un informātikas skolotāja Gundega Ozola uzskata, šādi mācīties skolēniem varētu patikt. Un arī vielu apgūt ir iespējams labāk.

“Ir savas metodes, ar kurām var novaldīt arī neklātienē un klātienē, bet šeit bija tas, ka es varu viņiem atslēgt skaņu. Bērni ļoti aktīvi darbojās. Paši zīmēja, jo viņi bija zinājuši, ka viņiem bija jābūt visam līdzi – visām grāmatām un kladēm. Kopumā varbūt neizdarījām tik daudz, cik parastajā stundā, bet šķiet, ka izdarījām daudz. Man patika vadīt šo stundu,” saka G. Ozola.

Daudzi kā vispiemērotāko platformu ir izvēlējušies “E-klasi”, kur skolēniem tiek doti uzdevumi, kas ir jāizpilda kādā noteiktā laika posmā. Rīgas 3. Valsts ģimnāzijas direktors un ekonomikas skolotājs Andris Priekulis 10. klases audzēkņiem klāt pie saviem uzdevumiem un piemēriem pielicis arī saiti uz kāda Hārvarda Universitātes pasniedzēja lekcijām.

“Mēs sāksim tieši ar šo īpašo situāciju. Protams, mēs aprunāsimies, vai ir visi tie koncepti saprotami, vai ir tur kaut kāds man vajadzīgs papildu skaidrojums. Tikai es darīšu uz vietas. Es esmu sagatavojies – redziet, strādājot ar mikrofona režīmu, respektīvi, es ceru, ka mājās skolēniem ir līdzīgas,” saka Priekulis.

Savukārt vēstures skolotājas par pamatu izvēlējušās mācību grāmatu.

“Man ir 9. klases. Kurām ir vēstures eksāmens. Un mums ir tikai divas stundas, un tas ir milzīgs arī apjoms. Un mani šobrīd tiešām uztrauc 9. klases, kā mēs sagatavosimies un nokārtosim šo ļoti grūto eksāmenu,” norāda vēstures skolotāja Inga Vanaga.

Savukārt vēstures skolotāja Daiga Bērziņa bilst: “Mēs izvēlējāmies vairāk ar grāmatu, lai nebūtu, ka viss ir tikai datorā. Jo datorā būs citi priekšmeti varbūt vairāk, lai nav tā, ka viņiem visu dienu ir jāsēž tikai pie datora. Mūsu uzdevums ir paskatīties, kas jādara, un tālāk jau strādāt ar grāmatu.”

9. un 12. klašu skolēni, kuriem ir eksāmeni, radušos situāciju uztver vissāpīgāk. Kā arī bez pieaugušo palīdzības attālināti mācīties esot pagrūti mazajiem skolēniem. Mārupes Valsts ģimnāzijas sākumskolā atraduši veidu, kā skolotāji attālināti varētu pārbaudīt burtnīcas un darba lapas.

“Paldies visiem vecākiem jāsaka. Ir sarunāts ar skolotājiem, ka vecāki gan ierakstus veic tajā pašā “WhatsApp”. Kas strādā ar “Whatsapp” – viņi ieraksta balss ierakstus, sūta skolotājiem darbiņu fotogrāfijas un šādā veidā arī pieslēdzās. Ir klases, kas caur šo “Zoom” platformu pieslēdza un runā, un pat jau ir bijis klases rīts,” norāda matemātikas un angļu valodas skolotāja Sanita Zveja.

Tuvākajās dienās nāksies arī risināt problēmu ar “E-klases” un interneta pieslēguma kopumā pārslodzi. Pirmdien no rīta tas būtiski bremzēja darbu. Skolotāji pieļauj, ka skolēni varētu “E-klasi” un tiešsaisti izmantot dažādos laikos. Bet par to skolām vēl būtu jāvienojas atsevišķi.

Tikmēr atbildīgās amatpersonas uzskata, ka attālinātās mācības pirmdien noritēja “visumā veiksmīgi”. Taču bija gan pārpratumi, gan tehniski traucējumi.

Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntars Catlaks TV3 Ziņām pastāstīja, ka noslodze lielākajās mācību platformās ir bijusi patiešām pamatīga. Individuālo pieslēgumu skaits, piemēram, “E-klasē” un vietnē “Uzdevumi.lv”, divkārt pārsniedza prognozēto. Tas arī izraisīja daudziem lietotājiem problēmas ar datu apmaiņas ātrumu un piekļuvi sistēmai. Svarīgi esot, lai visi skolotāji savām klasēm nedod uzdevumus tieši deviņos no rīta un nesagaida atbildes tajā pašā dienā noteiktā laikā.

“Ja tā būs katru dienu, tas process nebūs īpaši efektīvs, tāpēc vēlreiz aicinu kolēģus sadarbojoties pārskatīt šo laika režīmu. Mēs nevaram tieši pārcelt klātienes stundas digitālā formātā. Plānot lielākus uzdevumus ilgākam laikam, lai nebūtu katru dienu jāapkopo un jālejupielādē milzīgi datu apjomi. Tas būtu pats galvenais,” norāda Catlaks.

1 komentārs