Skolēni radījuši aizkustinošus darbus par jauniešu ar invalditāti ikdienu

Pievienot komentāru

“Viena diena manā mūžā” – kāda tā ir cilvēkam, kuram ir īpašās vajadzības? Vairāki desmiti jauniešu atsaucās aicinājumam veidot šādus videostāstus par saviem vienaudžiem un iesniegt Labklājības ministrijas rīkotā konkursā. Tagad šie stāsti ir apkopoti. Žūrija atzīst, ka uzvarētāju izvēlēties bijis ārkārtīgi grūti. Pārsteidzoša bijusi gan jauniešu spēja emocionāli līdzpārdzīvot un to visu arī atspoguļot videostāstos.

Valmieras skolēnu kolektīva stāsts par nedzirdīgo pusi Raivi ieguvis 1. vietu.

“Raivis un citi jaunieši ir pilnīgi tādi paši cilvēki kā mēs. Un viņu ikdiena sastāv no tādām pašām aktivitātēm, skolas gaitas arī ir ļoti pielīdzināmas mūsējām. Viņi ir ļoti centušies, lai varētu dzirdēt un runāt,” teic konkursa “Viena diena manā mūžā” uzvarētāju pārstāve Sanija Jansone.

Trīs gadu vecumā, tad, kad bērni mācās runāt, Raivis sāka mācīties dzirdēt, pateicoties implantam.

“Mēs nevaram ikdienā rādīt ar pirkstu vai censties izvairīties no sarunām un komunikācijas ar viņiem. Lai viņi justos neiederīgi. Bet tiešām jācenšas adaptēties un pielāgoties. Jo sarunas, protams, mums arī sākumā negāja tik raiti, kā gribētos, jo bijām nobijušies, gan Raivis, gan mēs. Bet jācenšas pielāgoties. Runājām lēnāk un pārjautājām, ja ko nesapratām,” norāda konkursa “Viena diena manā mūžā” uzvarētāju pārstāve.

Labklājības ministrijas rīkotajā skolēnu konkursā “Viena diena manā mūžā”, kas vērsts uz jauniešu ar īpašām vajadzībām integrāciju sabiedrībā, tika saņemti kopumā 32 darbi no visas Latvijas. No tiem žūrijai bija jāizvēlas 10 labākie, kas tika izlikti balsošanai internetā.

Vērtēšanas process gan bijis visai smags, atklāj mūsu kolēģe Kristīne Garklāva, kura arī bija uzaicināta žūrijā: “Es vairākas reizes apraudājos. Tā īsti no sirds par to, ko es tajos stāstos saredzēju. Tur bija tik liela cilvēku mīlestība, tik daudz emociju, tik fantastiski vizuālie risinājumi, tas bija man brīnišķīgs pārsteigums un ārkārtīgi laba sajūta par to, cik mums apkārt dzīvo līdzjūtīgi, empātiski bērni, kas prot saredzēt būtiskāko.”

Maltā dzīvojošais Ilja sāka staigāt septiņu gadu vecumā. Kustību traucējumi tomēr netraucē jaunietim īstenot savus sapņus. Jaunietis muzicē, mācās Daugavpils Universitātē un cer kādreiz uzspēlēt futbolu ar viņam uzdāvināto “Arsenal” bumbu.

2. vietu ieguvušos jauniešus no Rēzeknes novada Ilja iedvesmojis dzīvot jēdzīgāk un optimistiskāk, neizniekojot cilvēkam atvēlēto laiku.

“Gribasspēka cilvēki, kuriem katra diena ir kā izaicinājums. Mums nāktos no viņiem mācīties, kā pareizi dzīvot katru sekundi. Neizniekojot to, jo viņi pa dzīvi soļo ar optimismu un dzīvesprieku. Un, ja sastopas ar kādiem šķēršļiem, – tad cīnās līdz galam,” saka konkursa “Viena diena manā mūžā” 2. vietas ieguvēju pārstāve Līga Runčis.

Daudziem skolēniem šis konkurss nebija vienas dienas projekts. Viņi ar savu stāstu varoņiem turpina sazināties un noteikti arī vēl tiksies. Tad, kad beigsies ārkārtas situācijas noteiktie ierobežojumi.

“Mēs visi esam līdzvērtīgi cilvēki. Mēs dažkārt pārāk dalām cilvēkus tie un tie, bet patiesībā tā pati galvenā lieta ir mīlestība cilvēku, kas visus vieno,” rezumē Kristīne Garklāva.