Skolas bērnus ar autismu uzņem nelabprāt, bet ir arī labie piemēri

5 komentāri

Liela daļa skolu un pedagogu bērnus ar autiskā spektra traucējumiem uzņem nelabprāt, bet ir arī tādas, kuras šādu skolēnu vajadzībām spēj pielāgoties ļoti labi. Kā viena no spēcīgākajām iekļaujošas izglītības jomā tiek minēta Vaivaru pamatskola, trešdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Vaivaru pamatskolā ir 12 bērni ar autiskā spektra traucējumiem. Daži no viņiem ir tikko sākuši skolas gaitas un mācās 1. klasē, bet ir arī tādi, kuri drīz veiksmīgi pabeigs 9. klasi. Iekļaujoša izglītība šeit tiek īstenota ar uzviju. Skolotājiem ir palīgi, bet bērni ar īpašām vajadzībām nāk uz stundām kopā ar asistentiem. Noguruma vai baiļu lēkmes gadījumā bērni ar autismu pieaugušo pavadībā var iziet ārā no klases.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

“Ja tu zini, kas tam bērnam ir īpašs, ar ko tev ir jārēķinās, nav nekādu problēmu. Parasti cilvēcīgais uzvar. Tu ej klasē, un mēģini to bērnu saprast. Arī pats centies uzvesties tā, lai viņš tevi saprot,” saka bioloģijas, ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs Jānis Ķirsis.

Piemēram, trešklasniekam Tomasam pie sienas ir stundu saraksts un dienas plāns. Kamēr klases biedri meklē zvaigznājus, viņš taisa aplikāciju no paša salasītām lapām.

“Mēs vadāmies no bērna specifiskām interesēm un no viņa specifiskām vajadzībām, iespējām, prasmēm. Līdz ar to nebūs divu vienādu gadījumu. Tas ir ļoti radošs darbs. Mēs vairāk balstāmies uz vizuālo un arī, protams, interaktīviem materiāliem,” saka skolotājas palīdze Vita Ķērpe.

Izskolot bērnu ar autismu – tas ir komandas darbs, kurā piedalās gan vecāki, gan ārsti, gan asistenti, gan pedagogi un viņu palīgi, un rezultāti ir pārsteidzoši. Bērni ar autismu bieži vien parāda ļoti labas intelektuālas spējas, un dažos priekšmetos pat pārsniedz izglītības standartu.

“Mēs mēģinām, cik varam, noslāpēt uzvedības traucējumu un attīstīt intelektu. Mums ir milzīgs prieks par tiem jauniešiem, kuri ir koduši, spļāvuši pirmajā klasē, ar uzasinātu zīmuli skolotājam skrējuši virsū, klieguši, dziedājuši, sēdējuši zem galda. Kas tik par izpausmēm tajā pirmajā brīdī, kad notiek viņam šī vides maiņa, kā tik viņš nav uzvedies. Mēs esam laimīgi, ka līdz 9. klasei viņi mums ir patstāvīgi, gatavi strādāt, protams, zināmos rāmjos,” norāda Vaivaru pamatskolas direktore Inese Kārkliņa.

Pie skolēnu ar autismu īpatnībām jāpierod ne tikai pedagogiem, bet arī klases biedriem. “Jau septiņus gadus sanāk kopā. Ir tā, ka tu skaties uz to lietu savādāk. Tu neskaties uz ielas, piemēram, neblenz vai kā. Jo tu sastopies katru dienu ar to. Viņš ir ļoti gudrs, un no viņa var daudz mācīties, daudzi,” stāsta skolniece Elizabete. Citādi bērni izmaina klimatu skolā, un tie, kas ar viņiem kopā mācās, izaug daudz tolerantāki.

Tomēr kopumā Latvijā ir ļoti vāja izpratne par autismu. Mūsu valstī joprojām ir ārsti, kas neatzīst vai neprot atpazīt autismu, lai gan tas ir starptautiskos slimību klasifikatoros. Turklāt vecāku un psihologu pieredze Latvijā bieži vien nav tik pozitīva kā gribētos. Arī šo bērnu vecāki raidījumam neslēpj, ka visbiežāk apkārtējā sabiedrība nebūt nav toleranta un atbalstoša.

TOP komentāri

  • sss
    +4 +3 -1

    sss

    Kapec tiek klusets par to,ka Latvija nav specialas izglitibas programmas autiska spektra berniem,tos liek pielagoties 56,57,58 ,59 apmacibas kodiem,bet ,kur ir Latvija kaut viens pedagogs,kas zin un reali ir apmacits ka darboties ar autiska spektra berniem.Kur specialisti tiek maciti,kur.Kur pirms noklut skola,tiek izstradats individuals apmacibas plans,rehabilitacijas plans,kur,paradiet sadus specialistus vai vismaz nosauciet ludzu.Kada veida diagnostiku veic specialisti,un ka vini to izskata ilgterminja un berna attistibas dinamika.Ka strada arsti ar siem berniem Latvija,ka arste,ja rodas veselibas problemas.Kapec siem berniem japierada diagnoze ik pec 2 gadiem,lai sanemtu kopsanas pabalstu un asistentu,kas tada veida pienakas,ja nav pabalsta,nav palidzibas.Kapec tiek klusets,ka speciala izglitiba,nav apmacibas materialu,gramatu ,utt,siem berniem,nav palidzibas skolas,ikdiena,sadzive.
  • novada mamma.
    +1 +1 0

    novada mamma.

    Lauku skolas nav apmacitu pedagogu,un kur vel macit vinus iziet sabiedriba,bet zel kad skolotajiem nav gribas speks macities.
  • Bet varbūt
    +1 +1 0

    Bet varbūt

    ir galvā sakāpis vienkārši? Tām programmām liek pielāgoties pilnīgi visiem bērniem, neviena no tām nav sastādīta kādai konkrētai diagnozei, bet gan pēc traucējuma smaguma pakāpes! Autists var būt gan ģēnijs, gan dziļi slims. Kotad, liekam visus autistus vienā klasē un priecājamies, redz ir autistiem atsevišķa programma? Un bērniem ar citām diagnozēm arī problēmu ir daudz, gan ārstu nepieejamība, gan terapijas izmaksas, gan neadekvāta izglītības sistēma.

Pievienot komentāru

Lūdzu, ievēro portāla lietošanas noteikumus. Nepiemēroti komentāri tiks dzēsti, bet to autoriem – komentēšanas iespēja liegta!

Lasi vēl