Skaistumkopšanas asociācijas kritizē veselības ministra attieksmi pret nozari

5 komentāri
Skaistumkopšanas asociācijas kritizē veselības ministra attieksmi pret nozari
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Skaistumkopšanas nozaru asociācijas ir nepatīkami pārsteigtas par veselības ministra Daniela Pavļuta (AP) nevēlēšanos iedziļināties nozares specifikā, pēc ceturtdien notikušās valdības sēdes, kurā tika lemts par ierosinājumiem atļaut atsākt strādāt skaistumkopšanas speciālistiem, sacīja Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas (LSSA) vadītājas.

LKKA prezidente Renāte Reinsone

“Visskumjākais bija tas, ka veselības ministrs, kura pakļautībā ir ārstniecības personas – kosmētiķi, skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji kosmetoloģijā – nesaprot, ar ko nodarbojas viņa pakļautībā esošās ārstniecības personas.”

Viņa pauda viedokli, ka Pavļuts nevēlas ieklausīties un uzzināt par skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas specifiku, jo viņš ar nozari “nenāk diskutēt par šiem jautājumiem”.

Pēc Reinsones teiktā, ceturtdien notikušajā valdība sēdē vairums ministru iestājušies, ka drīzumā būtu jāļauj atsākt strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr tam iebildis veselības ministrs, kurš norādījis, ka viņam neesot pietiekami informācijas par to, ar ko šie speciālisti nodarbojas. “Šodienas Ministru kabineta sēdē izskatījās, ka ministrs ir uzvedas kā skolas puika, un likās, ka viņš ir apvainojies, ka mēs viņam vienīgajam nesakām paldies,” teica Reinsone.

Līdzīgu viedokli pauda arī LSSA prezidente Sabīne Ulberte. “Šis ministra paustais viedoklis mani, kā nozares speciālisti, maigi sakot, nošokēja,” atzina Ulberte, vienlaikus atzinīgus vārdus par iedziļināšanos nozares specifikā veltot Ekonomikas ministrijas (EM) virzienā, kurai pašreiz ir nodota atbildība par nozares darba drošu atsākšanu.

Tāpat viņa izcēla jau iepriekš vairākkārt paustos pārmetumus, ka skaistumkopšanas speciālistiem ļauj turpināt strādāt tad, ja viņi atrodas kādā no medicīnas aprūpes iestādēm. Par to ir norādīts gan Konkurences padomei, gan Veselības inspekcijai, tomēr, pēc Ulbertes teiktā, abās instancēs atbildēts, ka tām nav resursu kā tāda kontrolēšanai, kā arī pamata rīkoties, ja šādi pakalpojumi būs norādīti kā ārstnieciskās manipulācijas. “Ar šo tiek atbildēts, ka to nevar izkontrolēt, jo nav izpratnes nevienai no šīm instancēm,” uzsvēra Ulberte.

Viņa izteica cerību, ka līdz nākamajai otrdienai, kad valdība plāno pieņemt gala lēmumu par to, kuriem skaistumkopšanas nozares speciālistiem ļaut atsākt strādāt no 1. marta, Pavļuts būs iepazinies arī ar kosmētiķu un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju kosmetoloģijā darba specifiku.

Jau vēstīts, ka valdība ceturtdien vienojās, ka no 1. marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien, 23. februārī.

5 komentāri