Skaidrība par finansējuma piesaisti onkoloģijas pakalpojumu uzlabošanas plāna realizācijai pagaidām nav

0 Komentāru

Veselības nozarē tapis apjomīgs plāns, kā nākamajos gados uzlabot Latvijas iedzīvotājiem pieejamos onkoloģijas jomas pakalpojumus, kas prasītu arī ļoti nopietnas investīcijas, taču pagaidām nav skaidrs, vai to būs iespējams iebudžetēt, vēsta TV3 Ziņas.

Lai uzlabotu onkoloģijas pacientiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, izstrādāts rīcības plāns turpmākajiem trim gadiem. Plānotie darbības virzieni ir vairāki – skrīninga un profilaktisko pakalpojumu uzlabošana, psihoemocionālā atbalsta sniegšana, plašāka rehabilitācija un citi.

“Galvenais uzstādījums ir tas, ka centrā ir pacients. Ka onkoloģijas ārstniecības centrā jābūt nevis slimībai, nevis sistēmas ērtībām, bet jābūt tieši pacientam,” pauda veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Patlaban onkoloģijas jomā ik gadu valsts iegulda nedaudz virs simts miljoniem eiro, bet plānā iekļauto mērķu sasniegšanai vajadzīgais finansējums jau nākamgad pārsniegtu 210 miljonus. Lielākā daļa no papildus lūgtajiem līdzekļiem būtu paredzēti inovatīvo medikamentu nodrošināšanai, kā arī diagnostikas uzlabošanai.

“Protams, ka daudzās nozarēs ir daudz citu vajadzību. Lai varētu attīstīt veselības aprūpi Latvijā, šiem ieguldījumiem jābūt sabalansētiem, saprātīgiem un atbilstošiem iespējām. Kādas šīs iespējas būs, es šobrīd nemāku pateikt, bet mēs būsim gatavi pamatot un aizstāvēt, kādēļ šie ieguldījumi būtu labi un lietderīgi,” solīja Pavļuts.

Nozarē strādājošie pauž, ka daudzus mērķus tik īsā laikā realizēt nav iespējams, taču kopumā plāns esot iezīmējis galvenos risināmos jautājumus.

“Lai kā mēs gribētu perfekti strādājošu vēža reģistru 1. jūlijā un perfekti strādājošas skrīninga programmas no 1. janvāra, ņemot vērā teoriju un starptautisko pieredzi, tas nav iespējams. Tāpēc uzteicams ir tas, ka plānā iekļautais ir plānots reālistiski, neapsolot nereālo,” teica Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Zinātnes daļas vadītājs, profesors Mārcis Leja.

Dokumenta izstrādē iesaistīja arī onkoloģijas pacientu biedrības. Organizācijās neslēpj, ka pirmajā plānā daudzus iekļautos darbus neizdevās īstenot tieši naudas trūkuma dēļ.

“Šis plāns ir kompaktāks, tur uzrādītas kopējās summas, bet nav tik konkrēts, kā tas bija pirmajā variantā – garāks, skrupulozāks, precīzāks. Iepriekšējais plāns tapa astoņu mēnešu garumā, trīsreiz saskaņojot ar speciālistiem, šobrīd bija septiņas domnīcas, tā kā “breinstormi”, tāda kā domu apmaiņa,” stāsta Leja.

Biedrības “VITA” vadība ar izstrādāto dokumentu detalizēti pagaidām nav iepazinusies, taču viņi visvairāk sagaida, ka tur būs iekļauta krūšu rekonstrukcijas programma. To krūts vēža pacientiem sola atjaunot jau 12 gadus un vēl nesen šāds solījums izskanējis arī no Veselības ministrijas un Saeimas komisiju puses.

“Tā ir fizioloģiska trauma, kas var novest pie darba nespējas un invaliditātes. Tā kā šī rekonstrukcija nav kosmētiska,” skaidro krūts vēža pacientu biedrības “Vita” vadītāja Irina Januma.

Ik gadu onkoloģiskas saslimšanas Latvijā atklāj aptuveni 11 000 cilvēku, bet aptuveni 6000 šo saslimšanu dēļ dzīvību zaudē.

0 Komentāru