“Sitiens zem jostasvietas!” EK aicina samazināt atbalstu zemniekiem

5 komentāri

“Sitiens zem jostasvietas,” tā biedrībā “Zemnieku saeima” vērtē Eiropas Komisijas piedāvājumu turpmāk samazināt atbalstu lauksaimniecībai un ieviest jaunus ierobežojumus.

Par Komisijas priekšlikumiem, kādam jābūt Eiropas Savienības jaunajam daudzgadu budžetam, piektdien, 8. jūnijā, Rīgā zemnieki diskutēja ar Briseles ierēdņiem, kuri lauksaimniekus aicina sākt atradināties no tiešo maksājumu saņemšanas.

Eiropas Komisijas priekšlikumi paredz, ka Eiropas Savienības nākamajā septiņu gadu budžetā, kas stāsies spēkā 2021. gadā, finansējums lauksaimniecībai tiek samazināts. Komisija to piedāvā apcirpt par 15%, kas nozīmē, ka Latvijas lauksaimniekiem atbalsts kopumā saruktu par 147 miljoniem.

Savukārt tiešos platību maksājumus Latvijas zemniekiem tiek piedāvāts saglabāt teju nemainīgus. Tos plānots palielināt līdz 202 eiro par hektāru, kas ir vien simbolisks pieaugums – tikai viens eiro gadā.

Piedāvājumu kritizē zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, kurš presei izplatītā paziņojumā norādījis, ka tas negatīvi ietekmēs lauku attīstību, nodarbinātību un apdzīvotību.

Līdzīgs noskaņojums piektdien atbalsojās, zemnieku organizāciju pārstāvjiem un citiem interesentiem tiekoties ar Briseles ierēdņiem. Viņi norādīja, ka finansējuma samazināšana lauksaimniekiem ir neizbēgama, jo situācija ar jauno budžetu ir “neiedomājami sarežģīta”.

Imans Būts
Eiropas Komisijas pārstāvis

No vienas puses, mums ir “Brexit”, kas nozīmē, ka Eiropas budžetā ieņēmi samazināsies par kādiem astoņiem miljardiem. Vienlaikus ir steidzama nepieciešamība palielināt izdevumus aizsardzībai, migrācijai un visdažādākajām lietām, kas saistītas ar drošību.

Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta pārstāvim bija jāuzklausa kritika par piedāvājumu ieviest tiešo maksājumu griestus, kas vienai saimniecībai nedrīkstētu pārsniegt 100 000 eiro gadā.

Mārtiņš Trons
biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvis

Ja 15 gadu laikā mēs neesam spējuši izlīdzināt tiešmaksājumus visā Eiropas Savienībā, vai nesanāk mazliet absurdi, ka mēs tagad runājam par cita veida izlīdzināšanu, pretnostatot lielās [un] mazās saimniecības. Ņemot vērā to visu, mēs Latvijā esam mēģinājuši palielināt saimniecības. Investēt, lai sasniegtu kaut kādu Eiropas līmeni, lai varētu konkurēt ar Eiropas saimniecībām. Tanī pat laikā šis paziņojums par griestiem ir tāds kā sitiens zem jostasvietas.

Pēc Briseles aplēsēm, tiešo maksājumu griestu ieviešana attiektos tikai uz 0,8% Latvijas saimniecību. Komisijas pārstāvis turklāt mudināja sākt atradināties no tiešajiem maksājumiem. Viņš tos salīdzina ar sociālajiem pabalstiem un atbalsta ierobežojumu ieviešanu.

Imans Būts
Eiropas Komisijas pārstāvis

Nav iespējams attaisnot to, ka viena saimniecība, viens zemnieks saņem simtiem tūkstošus eiro. Es nezinu, kādi ir vidējie ienākumi Latvijā, bet vidusmēra iedzīvotāja ienākumus tie droši vien pārsniedz piecas reizes. To vienkārši nav iespējams izskaidrot sabiedrībai. Nevienam nav tiesību sagaidīt, ka tiešie maksājumi būs mūžīgi. Tā ir dāvana no sabiedrības, no nodokļu maksātājiem.

Zemnieki pauda arī viedokli par to, ka Briseles nauda Latvijā netiek apsaimniekota pareizi.
Artūrs Malta
Lauksaimniecības kameras vadītājs

Naudiņa aiziet Dievs, Svētā Marija, nezin’ kur. Un, kad mēs to darīsim? Es vienīgi ceru uz to, ka pēc sešiem mēnešiem būs jauna ministrija, ministrs jauns. Atjaunosim savas lauku sētas un tad runāsim nopietni par lauksaimniecību.

Un mazākumā palika tie, kuri atbalsta Briseles redzējumu par nepieciešamajām izmaiņām lauksaimniecības politikā.

Pirms tiks panākta vienošanās par Eiropas Savienības jauno budžetu, vēl gaidāmas smagas sarunas, kas ilgs vismaz gadu.

5 komentāri