SIF: Izejot no “Muceniekiem”, bēgļi nav gatavi uzsākt dzīvi bez palīdzības

0 Komentāru
SIF: Izejot no “Muceniekiem”, bēgļi nav gatavi uzsākt dzīvi bez palīdzības
MĀRTIŅŠ ZILGALVIS, F64

Izejot no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki”, bēgļi nav gatavi uzsākt dzīvi bez jebkādas palīdzības, šodienas Saeimas cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē sacīja Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) sekretariāta direktore Zaiga Pūce.

Tāpat Pūce norādīja uz vairākām problēmsituācijām bēgļu integrēšanas procesā. Viņa pauda nožēlu, ka pašlaik process netiek koordinēts, kā arī starp bēgļiem pastāv nevienlīdzīga pabalstu sistēma.

Viņa sacīja, ka lielu problēmu rada tas, ka patvēruma meklētājiem ir liegts sešus mēnešus uzsākt darba tiesiskās attiecības. Tāpat bēgļi saskaras ar problēmām atvērt bankas kontu, kā arī tiem ir ierobežota latviešu valodas apguves iespējas.

Pūce norādīja, ka līdz 2021. gada 31. janvārim atbalsts sniegts 1056 personām, no tiem 464 ir vīrieši, 367 bērni un 225 sievietes.

Kultūras ministrijas Sabiedrības integrācijas departamenta direktore Jeļena Šaicāne sacīja, ka 2020. gadā Covid-19 pandēmijas dēļ – bēgļi un alternatīvā statusa saņēmēji integrācijas kursus izmantoja mazāk nekā 2019. gadā.

Viņa norādīja, ka provizoriski integrācijas kursus 2020.gadā izmantoja 62 personas, bet 2019.gadā 118. Tāpat samazinājies latviešu valodas kursu apmeklētāju skaits, proti 2020.gadā tie bija 28 cilvēki, bet 2019. gadā – 47.

Šaicāne sacīja, ka Latvijā ir izveidoti vairāki atbalsta pasākumi, lai veicināt personu integrēšanos sabiedrībā. Kopējais finansējums šim projektam ir 598 353 eiro. Tajā ir iekļauti integrācijas kursi divos līmeņos, bet kopš 2018.gada tiek nodrošināti arī latviešu valodas mācību kursi.

Nodibinājuma “Make room” Eiropas pārstāvniecības direktors Miks Celmiņš piekrita Pūces norādītajam par vienas koordinējošas iestādes nepieciešamību.

Viņš sacīja, ka viens no cēloņiem iemeslam pamest Latviju balstās arī uz nespēju atrast atalgotu nodarbinātību. Kas lielā mērā varētu tikt atrisināta, ja likumdevējs ļautu patvēruma meklētājiem arī pirms statusa saņemšanas strādāt pēc diviem vai trīs mēnešiem no patvēruma iesnieguma.

“Kamēr cilvēks ir patvēruma meklētājs pašlaik nedrīkst būt nodarbināts. Ja šo aptuveni četru mēnešu laikā pirms statusa piešķiršanas likumdevējs ļautu strādāt – šādu situāciju ar atgrieztiem, nenodrošinātiem cilvēkiem būtu mazāk vai nebūtu vispār,” uzsvēra Celmiņš.

0 Komentāru