Šī ir “zibeņu vasara”, taču zibensnovedēji Latvijā nebūt nav labākajā kārtībā

Pievienot komentāru
Šī ir “zibeņu vasara”, taču zibensnovedēji Latvijā nebūt nav labākajā kārtībā
LETA

Pēdējās nedēļās pērkona negaiss Latvijas debesis plosījis daudzkārt, un arī šīs nedēļas prognozes liecina, ka zibeņošanu debesīs redzēsim bieži. Lai arī zibensnovedēji ir viens no efektīvākajiem aizsardzības līdzekļiem, taču Latvijā to uzstādīšana nav obligāta visās ēkās. Tāpat arī to kvalitāte rada bažas ekspertos.

Zibensnovedēji visbiežāk uzstādīti uz jumtiem un mēdz pasargāt māju un citas ēkas no pērkona spēriena. Kaut gan varbūtība, ka zibens iespers ar zibensnovedēju aprīkotajā mājā, ir ļoti zema, mūsu valstī zibensnovedēji joprojām tiek uztverti kā luksusa prece, nevis kā nepieciešamība.

Foto

Kārlis Timmermanis, Valsts emeritētais zinātnieks, RTU asociētais profesors:

Pašu ēku īpašniekiem vai ēku valdītājiem būtu jāseko, lai mājai zibens aizsardzība būtu. Otrkārt, projektētājiem un zibens aizsardzības ierīkotājiem būtu jāskatās, lai aizsardzība tiek ierīkota atbilstoši standartam. Reālais stāvoklis ir ļoti atšķirīgs no ideālā.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests zibensnovedēju esamību pārbauda tikai tajās ēkās, kur to ierīkošana ir obligāta.

Šobrīd likums nosaka, ka par zibensnovedēja ierīkošanu privātmājā atbild pats īpašnieks. Iespējams, patlaban privātmāju īpašniekus no zibensnovedēja uzstādīšanas attur finansiāli apsvērumi. Zibensnovedēja vidējā cena privātmājai ir 1500 eiro. Zibens aizsardzības sistēmu projektētāji un uzstādītāji norāda, ka aktīvajā sezonā dienā vidēji saņem ap 10 zvanus un vēstules no potenciāliem klientiem.

Vēl viena problēma Latvijā ir zibensnovedēju kvalitātes kontrole, kā arī tas, ka neviens Latvijā neveic zibensnovedēju uzskaiti. Profesors Timmermanis saka, ka daudzi zibensnovedēji ir n0lietojušies, un tie sen jau kā būtu jāmaina, taču to dara vien retais.

Skaties video un uzzini vairāk!