Sestdien notiks īpaša talka, lai palīdzētu Latvijā ļoti retajam smilšu krupim

Pievienot komentāru

Nedēļas nogalē daļa iedzīvotāju, iespējams, piedalīsies Lielajā talkā, citi varbūt strādās dārzos. Bet dabas entuziastiem būs iespēja piedalīties arī kādā pavisam īpašā talkā un savu laiku un darbu veltīt Latvijā ļoti reta un īpaši aizsargājama abinieka – smilšu krupja – biotopa atjaunošanā dabas liegumā ”Karateri”.

Agrāk dabas liegumā “Kateri” ir bijis smilšu karjers, bet aktīva darbība šeit vairs nenotiek.

Smilšu krupim patīk dzīvoties seklās peļķēs jūras piekrastē vai upju ielejās. Aizvien biežāk smilšu krupis ir sastopams arī smilšu un grants karjeros. Tomēr šī teritorija ir pakļauta aizaugšanas procesiem, tāpēc vieta pamazām piepildās ar sīkiem kokiem, krūmiņiem un zālēm. Tieši tāpēc ir tik svarīgi piedalīties šādās talkās.

Arī niedres te ir daudz saaugušas, konstatē dabas aizsardzības speciālistes. “Un tās aizņem šo te krupīša dzīvotnes vietu, jo ļoti svarīgi, lai krupim ir tīras ūdens peļķes,” norāda Dabas izglītības centra ”Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma.

Smilšu krupis sastopams tikai Vidzemē un Kurzemē. Šim abiniekam ir ļoti svarīga funkcija.

“Smilšu krupis tāpat kā visi pārējie krupīši palīdz vairot dabas daudzveidību un arī palīdz iznīcināt gliemenes un kukaiņus. Ir aprēķināts, ka lauksaimnieks var ietaupīt daudz līdzekļu, ja viņa lauka tuvumā ir abinieki,” skaidro Soma.

Smilšu krupju dzīvotnes sašaurinās, un indivīdu skaits kļūst aizvien mazāks, tāpēc šis abinieks iekļauts gan Latvijas, gan Eiropas Savienības sarakstos kā stingri aizsargājama suga.

Smilšu krupja dzīvotnes atjaunošanas pasākums notiek iniciatīvas ”Daru labu dabai” ietvaros un ir piemērots arī ģimenēm ar bērniem, jo darbs ir salīdzinoši viegls un drošs – sīkkociņu un krūmiņu ravēšana.

“Galvenais mērķis šīm talkām, lai cilvēki iemācītos uz vietas dabā esot. Jo daudz ko var uzzināt no skaistām grāmatām, bet, kad cilvēks ir bijis šeit uz vietas, viņš ir pielicis roku, tad zinās, kas ir vajadzīgs, un labāk izpratīs dabas procesus,” saka Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta koordinatore Arta Krūmiņa.