Sešas skaistas vietas, kur pavasarī vērot putnus!

Pievienot komentāru
Sešas skaistas vietas, kur pavasarī vērot putnus!
LATVIJAS VALSTS MEŽI

Valsts mežu apsaimniekotājs “Latvijas valsts meži” (LVM) iesaka sešas skaistas vietas, kur pavasarī vērot putnus, liecina kompānijas publiskotā informācija tās mājaslapā.

Daudzi putnu vērotāji gaida pavasari, jo tad tūkstošiem putnu plašā straumē no savām ziemošanas vietām pārlido milzu attālumus, lai nonāktu savās ligzdošanas vietās. Pavasarī ne vien sagaidām atgriežamies putnus Latvijā, bet vēl vairāk – miljoniem spārnaiņu – lido pāri Latvijai uz savām ziemošanas vietām tālāk Igaunijā, Austrumsomijā un ziemeļrietumu Krievijā, jo Latvija atrodas uz Baltās-Baltijas jūras putnu migrācijas ceļa. Putnu pavasara migrācija Latvijā vidēji ilgst no februāra beigām līdz jūnija vidum, bet vislielākā putnu atgriešanās un caurceļošanas intensitāte ir vērojama aprīlī un maijā.

Latvijas Putnu fonda vadītājs Kaspars Funts

“Pateicoties Latvijas ģeoklimatiskajam un bioģeogrāfiskajam novietojumam, teiciens ”te var putnot vienmēr un visur” ir nevis tukšs sauklis, bet gan laimīga realitāte. Tomēr pavasaris ir īpašs laiks un labs brīdis, lai sāktu vērot putnus. Viss, kas nepieciešams – binoklis un vēlēšanās doties dabā! Putnu vērošana ir lieliska brīvā laika nodarbe arī tāpēc, ka to var darīt ikviens, turklāt sākt jebkurā vecumā. Ticiet man, liels būs jūsu prieks, kad putnošanas pirmajās gaitās putni, kas iepriekš pazīti kā ”tāds mazs pelēks putniņš krūmā”, ”kaut kas burkšķēja purvā”, “šitik te liela pīle”, “netīrs stārķis uz ledus” un “viņš dzied kā gumijas rotaļlieta” pārvērtīsies sarkanrīklītē, rubenī, krīklī, zivju gārnī un iedzeltenajā ķauķī. Vērojot putnus, allaž gan jāatceras kāda svarīga lieta – putnosim saudzīgi, vērojot putnus no malas, netrokšņojot un viņus netraucējot.”

Tverot pavasara mirkļus garās pastaigās, LVM aicina aizceļot uz šīm vietām, kas tuvāk purviem un ūdeņiem, un vienlaikus vērot un iepazīt te mītošos putnus!

1. Dunikas dabas liegums un purva taka

Šo pastaigu taku veido koka laipu klājums, kas stiepjas pāri Tīrpurvam līdz gandrīz pusotru gadsimtu vecajai Luknas skābaržu audzei, kas savus zarus izslējusi kārtīgas sešstāvu mājas augstumā. Tas viss atrodas Dunikas dabas liegumā, un šurp ieteicams doties, lai izbaudītu neparasto klusumu, kas allaž valda purvā, un neikdienišķo, pirmatnējo ainavu – purvu ar akačiem, ezeriņiem un saliņām – un tam blakus esošo vienīgo skābaržu tīraudzi Latvijā. Šeit varēs novērot baltās cielavas, koku čipstes, dzērves, pārlidojam lauku baložus. Ja paveiksies, varbūt pat redzēsit kādu kuitalu vai purva tilbīti. Pāri purvam lidos caurceļojošās sējas un baltpieres zosis uz savām ligzdošanas vietām ziemeļu taigā un tundrā. Fonā vīvinās dzilnīši, dziedās žubītes, zīlītes, dziedātājstrazdi un melnie meža strazdi.

2. Daugavas loki

Šī unikālā un aizsargājamā vieta ir vienīgais Daugavas senlejas posms ar deviņiem lieliem upes lokiem, kas saglabājis savu pirmatnējo raksturu. Šī ir laba vieta putnu vērotājiem, jo upes ielejā  var novērot ļoti interesantu putnu kompāniju. Daugavā -peldam un pēc barības nirstam var redzēt lielās gauras un gaigalas – pīles, kas ligzdo koku dobumos un pat putnu būros. Uz Daugavas smilšu sērēm sastopamas jūras žagatas, upes tārtiņi un citi bridējputni, sīkās zivteles medī spilgti zilais zivju dzenītis. Turpat uz sērēm arī ganīsies baltās cielavas – Latvijas nacionālais putns. Daugavas krastu mežos novērojama un dzirdama plaša mežos ligzdojošo putnu saime – žubītes, čuņčiņi, vītīši, melnie mušķērāji, vairākas zīlīšu sugas, dižraibie dzeņi, melnās dzilnas un citi putni. Daugavas loku krūmainākās vietās vakaros ekskursantus priecēs lakstīgalu skanīgā dziedāšana. Mežā bļaustīsies sīļi. Vietās, kur upes loku kratos ir lauku ainava, pļavās dziedās lauku cīruļi, lukstu čakstītes, purva ķauķi, krekšķēs griezes, bet stabu galos ligzdās knābi klabinās Lietuvas nacionālais putns – baltais stārķis.  Un tam visam pa virsu debesīs lokus metīs peļu klijāns – Latvijā izplatītākais dienas plēsīgais putns, kas ligzdo mežmalās.

Foto: LATVIJAS VALSTS MEŽI

3. LVM Lielauces ezers

Putnu vērotāji var mēģināt ieraudzīt gan virs ezera medījošo zivjērgli un jūras ērgli, gan caurceļojošās zosis, gan šeit ligzdojošos ūdensputnus – piemēram, cekuldūkurus vai meža pīles māti ar pīlēnu virteni aiz tās. Migrācijas laikā ezerā novērojamas arī citas ar ūdeņiem saistītas sugas – gan dažādu sugu pīles, gan kaijas. Ezera niedrājā savu skaļo dziesmu krekšķinās niedru strazds, bet, ja dzirdēsiet monotonu, klusinātu un sisinošu pļerkstoņu, tad tas būs Seivi ķauķis. Nebūs nekāds brīnums, ja ezera krastos dzirdēsiet arī vālodzes melodisko dziesmu vai pelēkās dzilnas svilpojošos saucienus, noteikti kaut kur krasta puduros kūkos arī dzeguze. Kad kļūs siltāks, atgriezīsies arī bezdelīgas, kas mierīgā un siltā laikā bieži vien medī kukaiņus virs ezeriem. Starp citu – bezdelīga ir Igaunijas nacionālais putns. Blakus ezeram atrodas Lielauces pils, no kuras pa garu laipu var nokļūt līdz ezera krastam, kur makšķerniekus un atpūtniekus gaida LVM laivu bāze ar piecpadsmit laivām un četras peldošas atpūtas mājiņas.

4. Līgatnes upes krasts

Gleznaina, akmeņiem un dažāda vecuma kokiem bagāta pastaigu vieta pa Līgatnes upes gravām un  nogāzēm. Klusos vakaros ap saulrietu, ja gadīsies būt kādā mežmalā vai laucē, būs iespēja redzēt prāvā mežos ligzdojošā bridējputna – slokas – riesta lidojumu un dzirdēt tās riesta dziesmu, kas ir klusa urkšķoņa ar īsu svilpienu galā. Līgatnes krasta mežos dzirdēsit dziedam dziedātājstrazdus, dzilnīšus, svirlīšus, mazos mušķērājus, sarkanrīklītes u.c. Kaut kur noteikti ūjinās arī lauku baloži, bet pie kādas vēja izgāztas egles saknēm vai biežņā tarkšķēs paceplītis. Nebūs nekāds brīnums, ja Līgatnes krastu lapu kokos vēlā pavasarī dzirdēsiet arī zaļā ķauķīša dziesmu.

5. Niedrāju – Pilkas purvs

Šī arī ir laba putnu vērošanas vieta – Niedrāju-Pilkas purvs ir Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta daļa, kur sastopamas retas putnu sugas. Lai gan purva takā vēl notiek rekonstrukcijas darbi, un pašlaik taka slēgta, to noteikti ir vērts atcerēties kā putnu vērošanai piemērotu vietu. Šeit noteikti dzirdēsiet dziedam koku čipstes, vērts pievērst uzmanību šo putnu interesantajai uzvedību dziedāšanas laikā – nelieli izlidojumi augšup, tad nolaišanās lejup ar pusizplestiem spārniņiem. Purva mežmalā būs dzirdamas sila cīruļu melodiskās dziesmas. Agrā rītā var paveikties dzirdēt rubeņu rubināšanu riestā, bet tad nudien ir jāuzvedas ļoti klusi un piesardzīgi, tad var izdoties kādu rubeni arī novērot. Purva malas eglaines egļu zaros var novērot zeltgalvīšus – Latvijas un Eiropas mazākos putniņus, kas sver 5 gramus! Var gadīties arī novērot lielo čaksti, kas ligzdo augstajos sūnekļos. Ja atrodat uz kāda asa zara uzspraustu nomedītu sīku grauzēju, ziniet – lielā čakste te sarūpējusi barības krājumu priekšdienām.

6. Kaņiera ezers

Šī ir viena no labākajām putnu vērošanas vietām Latvijā pavasara migrācijas laikā. Sevišķi, ja ir interese par ūdensputniem – pīlēm, zosīm, dūkuriem, gulbjiem, jūraskraukļiem, vairāku sugu kaijām un zīriņiem. Ezerā ne tikai ligzdo simtiem ūdensputnu, bet migrācijas laikā ezeru kā atpūtas un barošanās vietu izmanto tūkstošiem ūdensputnu, kas ir ceļā uz savām ligzdošanas vietām tālāk ziemeļos. Ezera niedrājā un krastos ligzdo arī daudz dažādu sauszemes putnu. Uzmanīgam un pacietīgam vērotājam, aplūkojot ūdens malā augošos bērzus, varbūt pat izdosies pamanīt somzīlītes ligzdu, kas tieši tā arī izskatās – kā maisveidīga iegarena bumba ar mazu snīpīti augšdaļā, kas ir putnu ieeja ligzdā. Vislabāk Kaņieri apmeklēt pavasarī, vasarā un rudenī. Pavasarī un vasaras sākumā šurp var doties arī nakts ekskursijās, lai klausītos naktīs dziedošās putnu sugas. Te var dzirdēt lielo dumpi, niedru strazdus un Seivi ķauķus, veiksmes gadījumā arī mazo ormanīti un dumbrcāli, šad tad – mazo dumpi. Ja dzirdat skaņu, kas līdzinās metāla mietiņa dzīšanai zemē, tad ziniet: tas ir dzērves radinieka, kas izskatās pēc melnas pīles ar baltu knābi un pieri – lauča – sauciens. Tepat var arī novērot vairāku sugu plēsīgos putnus – jūras ērgļus un niedru lijas.