Seksuālo minoritāšu situācija Latvijā – viena no sliktākajām Eiropā

Pievienot komentāru

Lai izveidotu “Rainbow Europe” valstu sarakstu, starptautiskā organizācija “ILGA-Europe” analizējusi 49 valstu likumus un politikas – vienlīdzības, naida noziegumu, dzimuma atzīšanas, pilsoniskās sabiedrības telpas un patvēruma atbalsta jautājumos. Latvija šajā Eiropas Varavīksnes kartē jau otro gadu pēc kārtas ieņem 40. vietu, un ir pēdējā Eiropas Savienības valstu starpā.

Kristaps Zālītis
LGBT apvienības “Mozaīka” valdes loceklis

Kopdzīves likums ir noņemts no dienaskārtības, dzimumjomā mums nav pilnīgi nekāda progresa, mēs esam vairākas reizes runājuši, ka ir nepieciešams regulējums dzimuma maiņā, jo tas ļaus cilvēkam veikt vienkāršāk šīs procedūras. Nepieciešams skaidri regulēt naida un naida runas ierobežošanu, bet pie jebkurām durvīm mēs klauvējam tur ir pilnīgs tukšums.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu tiesību ievērošanas uzlabošanai vienīgais šķērslis Latvijā ir politiķi, kuru interesēs esot pilnībā ierobežot seksuālo minoritāšu tiesības – šādu viedokli šodien preses konferencē pauda seksuālo minoritāšu un viņu draugu apvienības “Mozaīka” valdes loceklis.

Kristaps Zālītis
LGBT apvienības “Mozaīka” valdes loceklis

Mūsu politiķiem pilnīgi noteikti šī nav prioritāte, drīzāk ir vēlme pilnībā ierobežot LGBT tiesības, tieši tāpēc mums ir šis solis uz leju. Mūs ārkārtīgi satrauc tas, ka vairāki politiķi izvēlas ieklausīties baznīcas pārstāvjos nevis pilsoniskajā sabiedrībā.

Latvijā esošā situācija arī veicinot seksuālo minoritāšu aizbraukšanu no valsts.

Kristaps Zālītis
LGBT apvienības “Mozaīka” valdes loceklis

Viņi brauc prom, jo viņi šeit neredz nekādu progresu, un to mēs redzam arī kopdzīves likumā. Un šis ir ziņojums par to, ka jūsu ģimene un jūsu savienības nekad netiks atbalstītas. Līdz ar to cilvēki izvēlas braukt uz tām valstīm, kurās viņi tiks respektēti.

Tikmēr skeptiski pirmdien, 14. maijā, publiskotā pētījuma rezultātus vērtē tiesībsargs Juris Jansons.

Juris Jansons
tiesībsargs

Ja mēs runājam par naida runu, tad tas skar ne tikai geju un lesbiešu situāciju vai problemātiku valstī. Tas skar arī pārējās sabiedrības grupas. Un te man jāsaka, mehānismi ir un tie ir gana efektīvi, tātad šajā kategorijā mēs nekādā gadījumā neesam pēdējā vietā.

Tiesībsargs norāda, ka vienīgā joma, kurā Latvija atpaliek no citām Eiropas valstīm, ir partnerattiecību likums.

Juris Jansons
tiesībsargs

Ja mēs runājam par pārējām tiesību jomām, tai skaitā sociālo, ekonomisko, pilsonisko un politisko, tad šeit nav absolūti nekādu ierobežojumu, izņemot vienu, kas ir strīdus objekts gadu no gada. Tās ir partnerattiecības jeb laulība.

“Mozaīka” tomēr uzskata, ka vienīgā joma, kur Latvijā vērojama pozitīva tendence – saistīta ar publiskās pulcēšanās brīvību, tāpēc šogad Rīgā norisināsies kārtējais Baltijas praids.

Kristīne Garina
LGBT apvienības “Mozaīka” pārstāve

Mēs strādājam un ejam uz priekšu – salīdzinot ar iepriekšējo praidu, kas notika Rīgā, arī nekādu papildu šķēršļu nav, tātad arī šajā ziņā, kā mēs šodien runājām, pulcēšanās brīvība ir viena no retajām brīvībām, kas mums ir.

“Mozaīka” prognozē, ka 9. jūnijā pieteiktajā gājienā piedalīsies ap diviem tūkstošiem cilvēku. Pasākuma mērķis būs pievērst uzmanību seksuālo minoritāšu tiesībām. Dažādi ar praidu saistīti pasākumi, piemēram, filmu festivāls un izstādes norisināsies nedēļu – no 4. līdz 17. jūnijam. Savukārt tos, kuriem gājiens nav pa prātam, “Mozaīka” aicina pasākumu vienkārši neapmeklēt.