“Šeit cilvēki uzvar nāvi un attīsta dzīvību.” Priesteris Andrejs Mediņš palīdz atkarībā nonākušajiem

4 komentāri

“Sākotnēji šī bija pamesta ferma ar izsistiem logiem un cauru jumtu,” – tā priesteris Andrejs Mediņš stāsta par Bruknas kopienas ēkām. Tagad jau daudzi tur ir raduši spēkus palikt dzīviem, pieņemt sevi un pieņemt savu atkarību.

Kalna svētību kopienas Bruknā ēku liktenis lielā mērā ir tāds pats, kā šeit esošo un bijušo kopienas brāļu un māsu dzīve.

Priesteris Andrejs Mediņš LNT raidījumam “900 sekundes” izrādīja Bruknas kopienas jaunāko veikumu – dievnamu, kas ir būvēts armēņu seno baznīcu tradīcijās. Būvējot baznīcas iekštelpas un altāri, tradīcijas netika ievērotas.

Andrejs Mediņš
Kalna svētību kopienas “Brukna” priesteris

Altārī ir atveidots sižets, kad nāve tiek uzveikta, tāpēc līdz ar to krusts palicis tikai kā simbols, bet ķermenī ir dzīvības dinamika.

Visa Bruknas kopiena ir veidota pēc gluži tāda pat veidola, šeit cilvēki uzvar nāvi un attīsta dzīvību. Tas ir arī tas, kas Andrejam sniedz gandarījumu.

“Nekas pasaulē nav skaistāks par kāda atgriezta jaunieša smaidu, dzīvot prieku. Jo šodien nav nekas šausmīgāks par to, ka jaunieši neredz rītdienu, dzīvei jēgu,” norāda Mediņš.

Andrejs Mediņš Bruknā sāka darboties pirms 27 gadiem, kad atgriezās no Padomju Savienības armijas. Pēc atgriešanās no dienesta Afganistānā viņš sāka studēt teoloģiju.

“Šeit nav cigarešu, nav telefonu, nav televizora. Ir jāpeldas, daudz jārunā, ir daudz jāklusē,” par vietu stāsta priesteris.

Daudzi cilvēki šeit tiek atvesti, retāk atbrauc paši, lai glābtos no dažādām atkarībām. Taču, kā norāda Andrejs, glābšana parasti vajadzīga ne tikai atvestajiem dzērājiem vai narkomāniem, bet arī tiem, kuri viņus te atved.

Andrejs Mediņš
Kalna svētību kopienas “Brukna” priesteris

Vecākiem vairāk vajadzīga rehabilitācija, ne bērniem. Mēs pārmetam, ka bērni ir atkarīgi no datoriem, no telefoniem. Es saku, paldies Dievam, tas ir vismaz kaut kas, kāds izziņas avots viņa dzīvē, ja blakus viņam dzīvo pilnīgi truli vecāki.

Tagad šeit top jauna maiznīca, to, tāpat kā visu Bruknā, atjauno cilvēki, kuri cīnās ar atkarībām.

“Ko es varu tādam alkoholiķim vai narkomānam tagad stāstīt gudri par teoloģiju vai likt skaitīt rožu kroni, vai studēt svētos rakstus, tas jau neko nemainīs viņa dzīvē. Ja visa problēma ir tā, ka viņš netiek pieņemts, kāds viņš ir. Bija vajadzīga vieta, kur viņš beidzot jūtas kā mājās,” saka Mediņš.

Kamēr atkarīgie cīnās ar atkarībām, Andrejs cīnās ar ierēdņiem. “Skolu būvēja dzērāji, baznīcu būvēja dzērāji, Bruknu ir atjaunojuši dzērāji,” bilst Mediņš.

Viņš norāda, – tieši tāpēc, ka visu paveikuši dzērāji, būvvalde neļauj nodot ēkas ekspluatācijā. Taču priesteris ir paliecināts, ka arī ierēdņu radītās grūtības ir pārejošas.

4 komentāri