“Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas sēdē spriež par situāciju mediju vidē pēc lēmuma slēgt LNT Ziņu dienestu

3 komentāri

Otrdien, 12. novembrī, partiju apvienības “Jaunā Vienotība” Saeimas frakcijas sēdē tika spriests, kāda situācija valda Latvijas mediju vidē pēc tam, kad tika paziņots par lēmumu slēgt LNT Ziņu dienestu.

Juridiski izmaiņas kanāla apraidē varētu neritēt tik gludi kā gribētos, taču, visticamāk, neietekmēs mediju grupas plānus. Tikmēr politiķi sākuši runāt par to, cik sociāli neaizsargāti ir žurnālisti.

Uz “Jaunās Vienotības” frakcijas sēdi bija aicināti LNT un TV3 Ziņu dienestu darbinieki, Žurnālistu asociācijas un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārstāvji. Mediju uzraugi apliecināja, ka šodien no “All Media Baltics” saņemts lūgums grozīt LNT izsniegto apraides licenci.

Padome uzskata, ka iespēju programmas formātu mainīt no vispārēja uz šauras nišas kanālu, kāds varētu būt LNT vietā no nākamā gada plānotais “TV3 Life”, likums neparedz.

NEPLP padomes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Āboliņš norāda: “Mūsu monitoringa centrs veiks pārbaudi, ja mēs konstatēsim, ka netiek ievēroti apraides atļaujas nosacījumi, tad sekos attiecīga rīcība, kas var vainagoties arī ar sodiem un ar daudz nopietnākām sekām.”

Bargākais iespējamais sods – licences atņemšana. Taču “All Media Baltics” sola nepārkāpt apraides noteikumus. Ja šā brīža licenci nevar mainīt, mediju grupa prasa izsniegt jaunu.

“Lēmumu par divu ziņu dienestu apvienošanu vienā tas neietekmēs. To mēs darīsim neatkarīgi no šiem scenārijiem,” skaidro “All Media Baltics” vadītājs Kristians Antings.

Tieši šobrīd daļai LNT un TV3 Ziņu žurnālistiem tiek uzteikts darbs. Tas politiķiem licis pievērst uzmanību sen zināmam faktam, ka žurnālisti bieži vien ir sociāli neaizsargāti, jo Latvijas komercmedijos ir prakse ar viņiem slēgt autorlīgumus, nevis darba līgumus. Par žurnālistu sociālo garantiju stiprināšanu plānots domāt līdz ar 2021. gadā plānoto nodokļu reformu.

“Šeit ļoti svarīgi ir saprast, kā tā pāreja varētu notikt tiešām, lai arī nesabojātu tirgu un lai nodokļu nasta negultos tikai uz žurnālistiem un darbiniekiem, bet arī uz darba devēju, tātad uz īpašnieku, kurš šajā gadījumā, ja mēs skatāmies šo īpašnieku – LNT un TV3 -, ir strādājis pēdējos gadus ar diezgan lieliem ieņēmumiem,” norādīja “Jaunās Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis.

Ministru prezidents uzdevis kultūras ministram līdz novembra beigām sagatavot konkrētus priekšlikumus Latvijas informatīvās telpas stiprināšanai un masu mediju daudzveidības nodrošināšanai. Tikmēr šobrīd mediju vide tiek būtiski sašaurināta, bet lēmumi pieņemti nepārskatāmi, uzsver Latvijas Žurnālistu asociācijas vadītāja Arta Ģiga.

“Tā mediju politika riktīgi ir izgāzusies, viņas nav vispār, viņas nav bijis, visu laiku ir valdījis priekšstats, ka te tirgus visu sakārtos, tādos lielos vilcienos skatoties, tirgus varētu sakārtot arī to, ka Latvijai nav īsti pastāvēšanas pamata, jo mēs esam pa mazu priekš visa kā,” saka Ģiga.

“All Media Baltics” vadība pirmo reizi ar NEPLP pārstāvjiem tiksies trešdien.