Šefpavārs: Cilvēki Latvijā nav gatavi ieguldīt vairāk kvalitatīvā maltītē, jo tas nepalīdz pašapliecināties kā jauns auto

0 Komentāru
Šefpavārs: Cilvēki Latvijā nav gatavi ieguldīt vairāk kvalitatīvā maltītē, jo tas nepalīdz pašapliecināties kā jauns auto
Foto: Mārtiņš Zilgalvis/ F64

Latvijā cilvēki nav gatavi ieguldīt vairāk līdzekļu kvalitatīvā maltītē restorānā, kas gatavota no augstvērtīgiem vietējās izcelsmes produktiem, ne tik daudz materiālā stāvokļa dēļ, bet gan tāpēc, ka ar ēdienu savu sociālo statusu nevar tik izteikti apliecināt kā ar materiālām vērtībām, piemēram, dārgu automašīnu, kampaņas “Meklē karotīti!” diskusijā “Kāpēc svarīgi izvēlēties kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus?” pauda “Valtera restorāns” īpašnieks Valters Zirdziņš.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) šogad veiktajā pētījumā noskaidrojies, ka 82% Latvijas iedzīvotāju pārtiku izvēlas pēc cenas, bet par trim procentpunktiem vairāk respondentu nekā pirms gada pievērš uzmanību pārtikas produktu kvalitātei un par sešiem procentpunktiem vairāk – produkta garšai. Tikmēr produktu vietējā izcelsme kā pārtikas izvēles kritērijs šogad par septiņiem procentpunktiem ir noslīdējusi uz leju. Tas varētu būt noticis pirktspējas ietekmē – Covid-19 dēļ samazinājušies ienākumi, pieaudzis bezdarbs, lēš LPUF.

“Valtera restorāns” īpašnieks Valters Zirdziņš, komentējot to, cik Latvijas restorānu apmeklētājiem ir būtiska produktu vietējā izcelsme, norādīja, ka Latvijai šajā ziņā vēl ir kur augt.

“Valtera restorāns” īpašnieks Valters Zirdziņš

“Esmu ļoti rūpīgi analizējis, kāpēc Latvijā ar ēšanas kultūru restorānu segmentā ir tā, kā ir. (..) Atšķirība starp mums un Skandināviju, uz ko mēs patlaban skatāmies kā paraugu kulinārijā un restorānu jomā, protams, ir kultūra un, manuprāt, kompleksi Latvijā. Uznāk krīze un cilvēki nav gatavi noteiktus produktus pirkt par noteiktu cenu. Bet, ja tā skatās, ar kādām automašīnām mēs braucam pa ielām? Mums ir super ekipējumi hokeja treniņiem, kamēr ar simtiem eiro vērto ekipējumu mēs pēc treniņiem vakarā braucam ēst uz benzīntanku. Tā ir tā milzīgā atšķirība kultūrā, domāšanā, inteliģencē starp Latviju un citām attīstītajām valstīm. Kamēr šī domāšana nemainīsies, būtu ļoti grūti panākt, lai cilvēki atļaujas nedaudz dārgāku vietējo restorānu. (..) Es drusciņ nepiekritīšu par tām naudas iespējām. Mēs tērējam naudu labam apģērbam, zābakiem, mētelim rudenim, bet ļoti liela daļa no mums neskatās, ko ēd, kas, patiesībā, ir svarīgākais. To, ka es labu ēdienu ieliku vēderā vai labu vīnu izdzēru, neviens neredz, bet mašīnu redz. Mums vajag to parādīt. Kā kāds redzēs, ka es par 50 vai pat 200 eiro šovakar paēdu? Neviens to nepamanīs! Bet automašīnas un citu [materiālu] lietu dēļ mūs ievēro. Šeit es redzu mazvērtības kompleksu, kas mūsos iekšā joprojām sēž.”

Eksperti diskusijā norādīja, ka svarīgi ir arvien vairāk cilvēkus izglītot par to, cik būtiski ir izvēlēties pašmāju vietējos produktus, jo tādējādi iespējams “sildīt” pašmāju ekonomiku. Vietējos, Latvijas produktus no ievestajiem palīdz atšķirt nacionālās kvalitātes zīmes, piemēram, “Zaļā karotīte”, ko piešķir Latvijā ražotiem paaugstinātas kvalitātes kritērijiem atbilstošiem produktiem, no kuru ražošanā izmantotajām izejvielām 75% ir vietējās. Arī “Bordo karotīte”, ko piešķir paaugstinātas kvalitātes prasībām atbilstošiem produktiem, kuru pilns ražošanas cikls notiek Latvijā, bet izejvielas var nebūt vietējās. Ir vēl citas.
Arvien vairāk cilvēku Latvijā pievērš uzmanību kvalitātes zīmēm
LPUF pētījumā noskaidrojies, ka 74% respondentu Latvijā pievērš uzmanību kvalitātes zīmēm uz pārtikas iepakojuma. Atpazīstamākā ir “Zaļā karotīte”, ko pazīst 92% atpazīst iedzīvotāju, bet nākamā atpazīstamākā ir “Bordo karotīte”, ko atpazīst virs 50% iedzīvotājiem. Augstāko sabiedrības uzticēšanos ieguvusi pārtikas kvalitātes zīme “Zaļā karotīte” (69%), cita starpā pēdējā gadā audzējot savu atpazīstamību par 10 procentpunktiem, bet par sešiem procentpunktiem gada laikā augusi uzticēšanās kvalitātes zīmei “Latvijas produkts”.
Līdzīgi “Zaļajai karotītei”, arī pārtikas kvalitātes zīme “Bordo karotīte” auditorijai pamatā saistās ar vietējās izcelsmes, Latvijā ražotiem produktiem (56%). Pēdējā gada laikā par četriem procentpunktiem audzis iedzīvotāju  īpatsvars, kas kvalitātes zīmi asociē ar produktu, kura pamatā ir Latvijas izejvielas.

Par produkta sastāvu kopumā interesējas 85% patērētāju, kas ir par sešiem procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Visbiežāk (41%) produktu sastāvam pievērš uzmanību, iegādājoties jaunu, iepriekš nepirktu pārtikas produktu. Tikai 16% šai informācijai pievērš uzmanību vienmēr vai gandrīz vienmēr.

Atbildot uz jautājumu, cik jums ir svarīgi, lai bērni skolā un bērnudārzā uzturā lieto kvalitatīvus vietējos produktus, 89% vecāku ir svarīgi, ka viņu bērni skolā vai bērnudārzā lieto kvalitatīvus vietējos pārtikas produktus, tostarp 52% tas ir ļoti svarīgi, bet 37% svarīgi. 68% aptaujāto satrauktu, ja bērnus skolās vai bērnudārzos ēdinātu ar pārtikas produktiem, kas ievesti no ārvalstīm un kuru kvalitāti un drošumu neapliecina “Zaļās karotītes” un “Bordo karotītes” kvalitātes zīme. Vairums jeb 93% iedzīvotāju uzskata, ka skolu un bērnudārzu ēdināšanas iepirkumos priekšroka jādod Latvijā ražotiem produktiem, tostarp 55% tas ir svarīgi, bet 38% – drīzāk svarīgi.

Latvijā ir labs pašnodrošinājums ar vietējiem produktiem

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs akcentēja, ka Latvijā ir labs pašnodrošinājums ar vietējiem lauksaimniecības produktiem, kā arī ārvalstīs Latvijas produkti ir augsti pieprasīti. “Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības produktiem mēs esam sasnieguši vairāk nekā 40% eksporta [īpatsvaru], tas liecina, ka Latvija var pabarot savus iedzīvotājiem ar labu un kvalitatīvu produkciju,” apliecināja Treibergs.

“Rimi Latvia” kategoriju vadības direktors Milans Blūms teica, ka mazumtirgotājam ir izveidojusies cieša sadarbība ar vietējiem ražotājiem un kompānija informatīvajās kampaņās aicina pircējus izvēlēties vietējo pārtikas produkciju. Tāpat “Rimi” attīsta mazo audzētāju, ražotāju konceptu “Klēts”, pēc kuras produkcijas aug pieprasījums. Vērojams, ka aug pieprasījums pēc svaigajiem produktiem – samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme augļiem un dārzeņiem veicinājusi šo produktu realizācijas apmēru pieaugumu. Latvijas iedzīvotāju ēdienkarte kļuvusi daudzveidīgāka, biežāk izvēlas dažāda veida augļus un dārzeņus. Pircēju pieprasījumu diktē cenas, kvalitātes faktori mijiedarbībā ar to, ka produkts ražots vietējā tirgū, ko pircēji novērtē.

Arī Blūms piekrita, ka situācija ar vietējās pārtikas nodrošinājumu Latvijā laba, taču trūkst Latvijā audzētu ķiploku un ābolu, īpaši bioloģisku, visas sezonas garumā.

“Rimi Latvia” kategoriju vadības direktors Milans Blūms

Arī Blūms piekrita, ka situācija ar vietējās pārtikas nodrošinājumu Latvijā laba, taču trūkst Latvijā audzētu ķiploku un ābolu, īpaši, bioloģisku visas sezonas garumā. “Aicinu ražotājus vēl vairāk ražot bioloģiskus ābolus, bumbierus, lai nav jāved no Tiroles,” piebilstot, ka vietējās produkcijas piegāžu apjomos un nepārtrauktībā ir izaugsmes iespējas.

Ir vairāki pircēju ieguvumi, izvēloties pārtiku ar kvalitātes zīmi uz iepakojuma

Uzņēmuma “Dobeles dzirnavnieks” valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils apliecināja, ka uzņēmums ir aktīvs nacionālo pārtikas shēmu dalībnieks un kompānijai patlaban ir sertificēti 49 produkti, no kuriem vairums reģistrēti ar “Zaļo karotīti”. Galvenie pircēju ieguvumi, kamdēļ izvēlēties pārtikas produkciju ar kvalitātes zīmi uz iepakojuma, ražotāja ieskatā, ir 100% drošība par zināmu produkta izcelsmi un izsekojamību – skaidrība par to, no kādas izejvielas produkts ir ražots. “Pērkot vietējos produktus, atbalstām vietējo ekonomiku, ļaujam uzņēmumiem attīstīties, turpināt investīcijas un nesam kopējo labumu [tautsaimniecībai],” viņš teica. No ražotāju skatupunkta dalības nacionālajās pārtikas shēmas ieguvums ir priekšrocība publiskajos iepirkumos.

Komentējot, kā sekmēt vietējās pārtikas izvēli, LPUF padomes priekšsēdētājs Ināra Šure norādīja, ka Latvijas iedzīvotājiem vecumā līdz 29 gadiem būtiska ir garša, tāpat šai iedzīvotāju grupai patīk eksperimentēt ar jauniem produktiem. Tāpēc, no ražotāju viedokļa, būtiski, lai vietējie produkti mainās, tiktu piedāvāti dažādās garšas. “Jaunieši ir izbraukājuši pasauli, kļuvuši kosmopolīti, daudzi pierod pie globālām tendencēm, kas atstāj ietekmi uz izvēli,” sacīja Šure, piebilstot, ka vairāk jāskaidro, cik būtiska Latvijas ekonomikai ir vietējo produktu izvēle. Tikmēr Amsils teica, ka vēlami papildu īsie skaidrojumi veikalos pie produktu plauktiem, lai iedzīvotāju nekļūdīgi zinātu, ka produkts ražots Latvijā.

Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts teica, ka ir palielinājies pircēju skaits, kas iepērkas mazajos vietējos tirdziņos, pa tiešo iegādājoties produkciju no vietējiem zemniekiem. Būtiski rūpēties, lai no šīs “cunftes” tiktu izstumti negodprātīgi ratiņtirgotāji, kuri importa produkciju uzdod par vietējo. Arī viņš uzsvēra, cik būtiski izvēlēties vietējos produktus, jo tas tiešā veidā pozitīvi ietekmē Latvijas ekonomiku un līdz ar to katru Latvijas iedzīvotāju individuāli.

LOSP valdes priekšsēdētājs uz kādas diskusijas vērotājas jautājumu, kādēļ jāizvēlas vietējie produkti tā vietā, lai dotu priekšroku ievestajiem, norādīja, ka vietējā produkcija nav tik tālu jāpārvadā, tāpēc ir svaigāka un, pateicoties īsajām piegāžu ķēdēm, mazāk tiek nodarīts kaitējums videi. Tāpat Latvijā lauksaimnieki produkcijas audzēšanā lieto būtiski mazāk augu aizsardzības līdzekļu nekā vidēji Eiropā. Arī viņš uzsvēra, ka, izvēloties vietējos produktus, “nauda paliek ģimenē” jeb dod pienesumu vietējai ekonomikai.

0 Komentāru