Satversmes tiesas priekšsēdētāja: EST spriedums Rimšēviča lietā nav “pliķis” Latvijas valstij

0 Komentāru

Viens no šīs nedēļas spilgtākajiem notikumiem bija Eiropas Savienības Tiesas (EST) lēmums atcelt Latvijas likumsargu piemēroto drošības līdzekli – aizliegumu pildīt amata pienākumus – korupcijā aizdomās turētajam Latvijas bankas prezidentam, Ilmāram Rimšēvičam.

Kā jau ziņots, Rimšēvičs tagad ir atgriezies darbā. 

EST spriedums no sākuma šķita norāde uz Latvijas iestāžu nemākulību, taču pēc detalizētākas analīzes, tagad juristi saka, ka tik traki nav. Turklāt, ja vien ģenerālprokuratūra to uzskatītu par vajadzīgu, kukuļņemšanā apsūdzētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāra Rimšēvičam drošības līdzekli varot noteikt atkārtoti.

Pēc juristu teiktā, par šonedēļ pieņemto EST spriedumu Ilmāra Rimšēviča lietā Latvijai ir nevis jākaunas, kā daudzi uzskata, bet jānovērtē tā unikalitāte. Ar spriedumu tiek atrisināta sadursme starp nacionālo likumdošanu un Eiropas Savienības (ES) tiesību normām. Proti, Latvijas un citu dalībvalstu likumi liedz atklāt izmeklēšanas noslēpumu, vienlaikus EST ir pienākums aizsargāt ES amatpersonu neatkarību. Kā zināms, Rimšēvičs ir Eiropas Centrālas padomes loceklis, kuram aizdomās par kukuļņemšanu  apsūdzības uzturētāji Latvijā liedza pildīt darba pienākumus.

Ineta Ziemele
Satversmes tiesas priekšsēdētāja

Tas absolūti nav pliķis Latvijas valstij, noteikti tā neuzskatu. Neviens jau nedomāja ES, ka kādreiz nacionālais kriminālprocesuālais regulējums sadursies ar pilnīgi citas jomas jautājumiem. Tas jau tā nebija plānots, ka visu Centrālo banku prezidenti tiks aizturēti. Un tā mums uz to ir jāskatās, ka tas ir pirmais gadījums, tieši šajā Latvijas lietā tika atrisināts šis konflikts vai sadursme.

Konflikta pamatā ir Eiropas tiesnešu vēlme iepazīties ar pierādījumiem, kas liecina par Rimšēviča vainu. Ģenerālprokuratūra to atteicās sūtīt uz Luksembergu, jo nebija pārliecības, ka tie nenonāks Rimševiča advokātu rokās. Rezultātā valsts tiesu zaudēja, bet Rimšēvičam tika atcelts liegums pildīt prezidenta pienākumus.

“Jautājums, vai tā ir neizdarība un vai Latvijai vajadzēja pieradījumus iesniegt? Es teiktu, ka līdz šim spriedumam Latvijai nebija pamata sniegt šādus pierādījumus, jo, ja padalītos ar šiem dokumentiem, varētu teikt, ka prokurors būtu darbojies pret Latvijas likumu,” skaidro Rīgas Juridiskās augstskolas lektore Žanete Mikosa.

Teorētiski starp Latvijas likumsargiem un tiesnešiem Luksemburgā varētu mēģināt slēgt vienošanos, taču juristi uzskata, ka praktiski no zaudējuma Latvijai izvairīties nebija iespēju. Tomēr par zaudējumu varot runāt visai nosacīti.

“Krimināllietas izmeklēšanai šis spriedums pilnībā netraucē. Viņš izmeklētājiem faktiski nepasaka neko,” bilst Mikosa.

Savukārt Saeimas deputāts Andrejs Judins (“Jaunā Vienotība”) norāda: “Spriedumā nav rakstīts, ka drošības līdzekli nedrīkst piemērot. Ja procesa virzītājs nolems, ka drošības līdzeklis ir vajadzīgs, to var piemērot. Kas man nav skaidrs, ka – ja pirmdien prokuratūra uzskatīja, ka līdzeklis ir vajadzīgs, kāpēc viņš vairs nav vajadzīgs šodien.”

Pēc Judina teiktā, ja ir pamats, prokuratūra jebkurā brīdī var lūgt Latvijas tiesu Rimšēvičam drošības līdzekli atjaunot. Tomēr prokurori nolēmuši ļaut Rimšēvičam vadīt banku, kā arī apmeklēt Eirozonas baņķieru tikšanās.

Laura Majevska
Ģenerālprokuratūras pārstāve

Patlaban prokurore uzskata, ka konkrētā drošības līdzekļa – aizlieguma ieņemt amatu – atkārtota piemērošana nebūtu nepieciešama un netiek izvērtēta. Arī Latvijas Banka no savas puses ir veikusi tiesību ierobežošanu un garantējusi, ka apsūdzētais nevarēs iepazīties ar izmeklēšanai svarīgiem dokumentiem.]

Judinam gan bažas rada tas, ka kopš apsūdzību izvirzīšanas Rimšēvičam ir pagājuši jau deviņi mēneši, taču lieta joprojām nav nodota tiesai. Prokuratūra to skaidro ar faktu, ka Rimšēvičs un otrs apsūdzētais – uzņēmējs Māris Martinsons – sākuši liecināt. Ir gan iespējams, ka Rimšēviču varētu atstādināt Saeima, pamatojoties uz faktu, ka viņam nav amatam nepieciešamās pielaides valsts noslēpumam.

0 Komentāru