Satraucoši dati: aptuveni 20% medicīnas studentu izvēlas rezidentūru ārvalstīs

10 komentāri

Aptuveni piektā daļa medicīnas studentu dod priekšroku specializācijai citā valstī, nevis rezidentūrai Latvijā. Tik satraucošus, kaut gan neoficiālus datus, kas iegūti pēc studentu aptaujām, min Jauno ārstu asociācija. Galvenie iemesli – pārmērīga slodze un neadekvāts atalgojums.

Pēc sešus gadus ilgām medicīnas studijām, lai iegūtu pamatspecialitāti, Luīze Auziņa jau otro gadu iziet rezidentūru Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā: “Jā, man daudz kursabiedru devās projām, pārsvarā uz Vāciju. (LNT: Pašai motivācija palikt šeit?) Laikam esmu liela patriote.”

Ap 20% no medicīnas studiju beidzējiem neplāno stāties rezidentūra Latvijā, bet, visticamāk, dosies specializēties uz Vāciju, Austriju, Skandināvijas valstīm vai Lielbritāniju. Par to liecina neoficiāla studentu aptauja, stāsta Jauno ārstu asociācijas pārstāve Signe Šetlere, kas tikko kā beigusi rezidentūru Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. “Atalgojums ir pirmais un galvenais iemesls, ko visi jaunie ārsti min kā faktoru, kāpēc ir jādodas prom.”

Latvijā rezidenta mēneša likme par vienu pilnu slodzi ir 950 eiro. Tā ir krietni mazāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Papildus trūkst ārstu, kas varētu apmācīt, bet paši rezidenti  – personāla trūkuma dēļ ir spiesti dežūrēt un nodarboties ar citiem sistēmas uzturēšanas darbiem, neslēpj piektā gada rezidents Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā.

Uz jautājumu, vai ārsti tiek izmantoti, lai aizbāztu caurumus uroloģijas piektā gada rezidents RAKUS Juris Jansons atbild: “Kā uz to skatās – es uz to skatos bieži vien, ka mēs vienkārši mēģinam to darbu izdarīt.”

Lai piesaistītu rezidentus reģioniem, kopš 2018. gada viņiem pienākas piemaksa. Un tas nozīmīgi palielinājis jauno ārstu interesi par darbu reģionos.

“Tad, kad viņi sāks savu patstāvīgo darbu reģionos – pusslodzes, pilnas slodzes darbā, tas būs minimums pēc četriem gadiem, tad kad būs noslēgusies viņu rezidentūra, šobrīd viņi veic dežūras,” norāda BKUS bērnu kardioloģijas otrā gada rezidente Luīze Auziņa.

Pēc rezidentūras jaunajam ārstam trīs gadus saskaņā ar valdības noteikumiem ir jāstrādā  noteiktā ārstniecības iestādē pretējā gadījumā viņam jāatmaksā apmācībai iztērētie līdzekļi atpakaļ valstij. Un tas jaunos ārstus neapmierina.

“Sanāk tāda kā darba spēka ierobežošana un, ja šis jaunais speciālists ir nolēmis stažēties un tad atgriezties latvijā ar iegūto pieredzi vai doties citos virzienos, akadēmiska karjera, tad viņš ir ierobežots,” teic Signe Šetlere.

Aplēses liecina, ka gadā Latviju pamet simts ārsti, bet politiķu dotie un vēlāk lauztie solījumi par 20% palielināt atalgojumu situāciju nekādi neuzlabo.

“Tā problēma ir akūta un viņa paliks vēl akūtāka ar katru gadu ejot uz priekšu, šeit jāņem vērā fakts, ka visi cīnās par jauniem speciālistiem – tās nav tikai Eiropa Latvija, reģioni, Rīga, privātā medicīna publiskā medicīna,” vērš uzmanību Jansons.

10 komentāri