Satraucoša tendence: Latvijas skolēnu zināšanās vērojama “noslāņošanās”

0 Komentāru

Saeimas deputāti trešdien, 18. janvārī, uzklausīja izglītības nozares ziņojumu par Latvijas skolēnu rezultātiem starptautiskajā izglītības pētījumā PISA. Kā zināms, Latvijas skolēni uzrāda vidēji labas zināšanas, taču novērojamas arī satraucošas tendences – piemēram, izteikta noslāņošanās. Lai mazinātu atšķirību ar izcilnieci Igauniju, Latvijai būtu steigšus jāreformē gan mācību saturs, gan skolu tīkls. Taču atklājās, ka nepopulārās, bet vajadzīgās reformas gan var notikt tikai nākamajā vēlēšanu ciklā.

Lai arī Latvijā skaļāk ticis runāts par skolotāju algām, svarīgāks jautājums ir skolēnu izglītības kvalitāte. Šajā ziņā Latvija Igauniju var tiešām apskaust.

Prestižajā PISA izglītības pētījumā par skolēnu sasniegumiem pusaudži Igaunijā ieņem pirmās vietas, tikmēr Latvijas skolēnu kompetences matemātikā, dabaszinātnes vai lasīšanā no Eiropas vidējā līmeņa mazliet atpaliek.

Deputāti interesējās, kas ir Igaunijas panākumu atslēga. Atbilde ir pirms daudziem gadiem veiktās reformas, modernizējot mācību saturu un radikāli samazinot skolu skaitu, palikušās padarot spēcīgākas.

Kā Latvijas izglītības problēma identificēta arī lielā noslāņošanās starp lauku un pilsētas skolām, kurās pieejama labāka izglītība. Tāpat atšķirības ir starp zēniem un meitenēm, kuras mācās daudz labāk.

Lai arī reformas ir sāktas, uz strauju uzlabošanu cerēt nav pamata. Viens no iemesliem ir tas, ka šogad un nākamgad gaidāmas velēšanas.

Kas atteicas uz mācību satura reformu, tad uz kompetencēm balstītu izglītību paredzēts pakāpeniski sākt ieviest no 2018. gada septembra.

ES valstu skolēnu sasniegumi

(Punktu skaits PISA pētījumā; Avots:  OECD)

Matemātika

Igaunija 520 ES vidējais 487 Latvija 482

Dabaszinātnes

Igaunija 534
ES vidēji 495
Latvija 490

Lasīšana

Igaunija 519
ES vidēji 494
Latvija 488

 

0 Komentāru