Satraucoša statistika: Latvijā ceturto gadu pēc kārtas sarūk jaundzimušo skaits

11 komentāri

Satraucoša statistika Latvijas demogrāfiskajai situācijai. Jau četrus gadus pēc kārtas sarūk jaundzimušo skaits. Lai gan daļēji tam ir arī objektīvs pamats, eksperti norāda, ka valsts atbalsta politika ģimenēm joprojām ir vāja.

Aplūkojot statistiku, aina paveras skaudra. Pēdējos četrus gadus jaundzimušo skaits Latvijā pakāpeniski krities, aizvadītāja gadā – 18,6 tūkstoši. Apvienojot datus ar mirstības statistiku, redzams, ka dabiskais pieaugums visu šo periodu bijis negatīvs, svārstoties starp sešiem un pat teju 10 000.

Pērn Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,6% – līdz aptuveni 1,9 miljoniem. Demogrāfiskā situācijā gan jāvērtē kopumā ar aizbraucēju-iebraucēju dinamiku. Demogrāfs Ilmārs Mežs skaidro, ka tā nedaudz uzlabojas – 2019. gadā migrācijas negatīvā bilance varētu būt ap 3000 cilvēku.

“Bet jāatceras, ka šis izlīdzinājums notiek ne tik daudz uz latviešu reemigrācijas rēķina, kā mēs vēlētos, bet uz citu ārzemnieku iebraukšanas rēķina,” saka Mežs.

Eksperts atzīst, ka situācija kopumā neizskatās labi, divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, jau 90.gados ar dzimstību bijis “švakāk”, tāpēc patlaban objektīvi mazāk ir potenciālo vecāku. Otrkārt, pēdējos gados politiķi esot piemirsuši domu, ka jāuzlabo valsts politika pret ģimenēm ar bērniem.

“Protams, ka veselība ir svarīga. Skolotāju algas, teritoriālā reformas… Visas tās ir svarīgas lietas, negribu iebilst, bet kaut kā visā šajā prioritāšu klāstā demogrāfija pat ir jau pazudusi,” bilst demogrāfs.

Organizācijas “Mammām un tētiem” vadītāja Inga Akmentiņa-Smildziņa pauž, ka vecāki bieži vien nejūtas pietiekami stabili un finansiāli droši, lai izšķirtos par vēl viena bērna laišanu pasaulē. Jumts virs galvas, bērnudārzu pieejamība, tas, kā sabiedrība kopumā izturas pret maziem bērniem – šīs lietas tiek ņemtas vērā, kad vecāki domā, vai jūtas pietiekami droši par vēl vienu bērnu.

“Svarīgākais būtu izveidot tādu sistēmu, kurā ikviens pieaugušam cilvēkam var būt tik bērnu, cik viņš vēlas. Nevis tik, cik var atļauties, bet tik, cik vēlas,” saka Akmentiņa-Smildziņa un atzīst, ka par demogrāfiju kopuma politiskā līmenī runā jau ilgi, taču nepametot sajūta, ka ar faktiskiem ir darbiem ir kā ir.

Runas bijušas patiešām. Ministru prezidentam pat ir īpašs padomnieks demogrāfijas lietu jautājumos. Imants Parādnieks (NA), kurš ieņem šo amatu, atzīst, ka nesokas tik labi, cik gribētos. Esot izstrādāta aptuveni 120 miljonu eiro programma, kas attiektos gan uz mājokļu un bērnudārza pieejamību, gan pabalstu celšanu.

“Jāsaka, gana grūti iet ar pierādīšanu, ka nepieciešams daudz vairāk investēt. Šīs investīcijas nāk atpakaļ, tie nav vienkārši naudas tēriņi,” saka Parādnieks.

Pozitīvs sasniegums gan esot jauna 3,6 miljonu eiro programma, kas darbu sāks jūlijā. Caur to būs pieejamas subsīdija daudzbērnu ģimenēm 8 līdz 12 tūkstošu eiro apmērā mājokļa iegādei.

11 komentāri