Satraucoša problēma: Būtiski pieaudzis nelaimes gadījumu skaits darba vietās

1 komentārs
Satraucoša problēma: Būtiski pieaudzis nelaimes gadījumu skaits darba vietās
PIXABAY

Pagājušajā gadā būtiski palielinājies nelaimes gadījumu skaits darba vietās, tajā skaitā par 20% vairāk ir to negadījumu, kuros cilvēki gājuši bojā. Riskantākas nozarēs joprojām ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, apstrādes rūpniecība, būvniecība, transports un uzglabāšana.

Pirms mēneša Salaspilī, rokot tranšeju ar smiltīm tika apbērti divi strādnieki un viens no viņiem gāja bojā.

Traģiskā nelaimes gadījuma izmeklēšana vēl turpinās, bet jau tagad esot skaidrs, ka netika ievērotas darba drošības prasības.

“Faktiski tie vairogi nenodrošināja darbinieku aizsardzību. Iekšā vairogi nenosedza pat pusi no tranšejas dziļuma. Tā kā tam riskam, ka tur kaut kas var notikt viņam bija ļoti liela iespējamība, tika strādāts jau aptuveni nedēļu šajā darbā, šādā veidā, Un faktiski tas nāves gadījums tikai gaidīja brīdi, kad viņam bija jānotiek,” norāda Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis.

Latvijā pieaug negatīvā statistika. Gandrīz par 14% – palielinājās nelaimes gadījumu skaits darba vietās. Cietis 2181 cilvēks, 25 – zaudēja dzīvību.

“Letālie gadījumi, kas ir pieauguši tieši gada laikā un šī protams ir lieta, par kuru nevar teikt, ka tas ir apmierinoši. Tas ir tas, ar ko mums būtu jāstrādā. 20% tie ir četri cilvēki, un Latvijas situācijā tā ir vismaz 2-reiz sliktāka bilde, nekā Eiropas vidējais rādītājs,” norāda Valsts darba inspekcijas vadītājs.

75% no smagajiem un divas trešdaļas no letālajiem nelaimes gadījumiem darbā izraisa darba organizācijas trūkumi un cietušo pārgalvīga rīcība. Vislielākās problēmas novērojamas vidējos un mazos uzņēmumos, kas tikuši izveidoti uz ātru roku un atrodas ēnu ekonomikā.

“Tur, kur ir pārvietojami lieli smagumi vai tā būtu vairumtirdzniecība, apstrādes rūpniecība, transports, visa loģistika un bieži vien bez tehniskiem līdzekļiem. Tās ir tās vietas, kur visbiežāk ir konstatēti nelaimes gadījumi darbā,” saka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egils Baldzēns.

Negatīvo statistiku Valsts darba inspekcija daļēji skaidro ar to, ka cilvēki vairāk par negadījumiem sākuši ziņot. Tomēr ne par visiem. Šogad Valsts darba inspekcija ir ieplānojusi vairākas tematiskas pārbaudes, tajā skaitā būvniecībā, kur negadījums var notikt gan strādājot augšā sastatnēs, gan lejā, bedrēs un tranšejās. Lielam riskam arī pakļauti tie darbinieki, kas strādā ar ķīmiskām vielām un putekļainā vidē.

“No mūsu pieredzes ir, ka nākas būt uzņēmumos, kur ir visi aizsardzības līdzekļi darbiniekam iedoti, bet darbinieks vienmēr atrod kaut kādu atrunu, kāpēc es nevaru šodien atļauties resperatoru, un kāpēc man vispār nepatīk staigāt ar to resperatoru. Un vispār, vai tas ir tik svarīgi. Jāsaka, ka tas ir svarīgi. Tas ir pašam ļoti būtiski lai neveidotos šis te slimības,” teic RSU Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja Inese Mārtiņsone.

Pagājušajā gadā dramatiski pieaudzis to cilvēku skaits kas ir nomiruši savās darba vietās. Tas liecina par to, ka cilvēki pārstrādājas un par šo šogad ir uzsākts pētījums.

52 cilvēki tika atrasti miruši savās darba vietās, kas ir divreiz vairāk, nekā gadu iepriekš. Tas nozīmē, ka cilvēki nepievērš uzmanību ne tikai darba drošībai, bet arī savam veselības stāvoklim, hroniskām saslimšanām. Visi šie jautājumi tiks aktualizēti šodien uzsāktas informatīvas kampaņas ietvaros. Uzņēmēji arī aicināti pieteikties sociālā fonda bezmaksas atbalstam, lai sakārtotu darba vidi atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Četru gadu laikā tas būs pieejams 4700 uzņēmumiem.

Vairāk par tēmu – LNT Ziņu sižetā

1 komentārs