“Saskaņa” lūdz Vējoni neizsludināt grozījumus Izglītības likumā par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā

19 komentāri

Aprīļa sākumā pie Rīgas pils notiks mītiņš, kurā krievu skolu aizstāvji prasīs Valsts prezidentam “atgriezt” Saeimā likumus, kas paredz mācības valsts valodā. Taču svarīgi norādīt, ka ministra Kārļa Šadurska reformai mazākumtautību skolās ir arī atbalstītāji, kuri uzskata, ka tas ir loģisks solis. Arī eksperti paredz, ka reforma mazinās divkopienu sabiedrības problēmu.

Mazākumtautību skolu vadītāji Saeimas lēmumu likvidēt bilingvālo izglītību vidusskolu līmenī komentē nelabprāt. Vairāku skolu direktori “TV3 Ziņām” neoficiāli atzina, ka jautājums ir politiski ļoti jūtīgs. Viņu tiešai priekšniecībai Rīgas domē un reformas autoriem Izglītības ministrijā viedokļi kardināli pretēji.

Viena no drosmīgajām ir 96. vidusskolas direktore Irma Ļihačova. Viņas vadītā skola Imantā reformai esot gatava, jo jau sen apzinājusies, ka mazākumtautību izglītības programma neturpināsies mūžīgi: “Mēs esam viena no tām skolām, kas 2004. gada atbalstīja bilingvālas izglītības ieviešanu. Mums mācību process tieši tā tiek vadīts, un no sākumskolas viena no klases audzinātājām ir latviešu tautības. Arī pasākumi mums notiek galvenokārt valsts valodā – 80% latviski, 20% krievu valodā.”

Lai arī dažiem skolotājiem vajadzēšot uzlabot kvalifikāciju, piemēram, apgūt terminus latviski, lielu problēmu nebūšot. “Tā emocionālā puse, protams, būs smaga, bet nevis no skolēnu vai skolotāju, bet tieši no vecāku puses,” viņa saka.

Pozitīvi reformu vērtē arī eksperti, kuri analizējuši Latvijas izglītības problēmas. Viena no tām ir bērnu dalīšana pa krievu un latviešu skolām. “Tas kavēja sabiedrības integrāciju. Jau no bērnudārziem tiek segregēta Latvijas sabiedrība. Pāreja uz izglītību valsts valodā vidusskolās ir solis pareizā virzienā,” norāda ekonomģeogrāfs Jānis Turlais.

Esot cerība, ka ar laiku izzudīs atšķirība starp mazākumtautību skolām un skolām, kura mācības notiek latviešu valodā.  Turklāt šāda situācija ļaušot paātrināt skolu tīkla optimizāciju. Neatkarīgi no ekspertu un daļas mazākumtautību skolu vadības teiktā reformai ir liela pretestība, īpaši politiskajā līmenī. Tatjana Ždanoka 4. aprīlī gatavo mītiņu pie Rīgas pils, lai prasītu Saeimas pieņemtos likumus neizsludināt.

“Likums iet pie Valsts prezidenta, un prezidentam ir vēl iespējas to neparakstīt un atgriezt atpakaļ Saeimai. To mēs arī prasīsim!” – tā Ždanoka.

Līdzīgu lūgumu Vējonim nosūtījusi arī partija “Saskaņa”, kas gan neplāno atbalstīt Ždanokas aktivitātes. Atteikšanās no bilingvālās izglītības esot pretrunā Eiropas Padomes mazākumtautību aizsardzības konvencijai, kas liek šādas reformas saskaņot ar tiem, kurus tā skars.

Lēmumu, vai likumu izsludināt, Vējonim jāpieņem desmit dienu laikā. Ja likumu izsludinās, opozīcija vērsīšoties Satversmes tiesā.
19 komentāri