Komentāri
Sarkanbaltsarkanās nokrāsas un pārdomu laiks! Kā valsts svētkus sagaida Latvijas karoga dzimtenē – Cēsīs
Anita Gušča/ Skaties.lv

Vēsturiski tiek uzskatīts, ka Latvijas valsts karoga idejas aizsākumi meklējami Cēsīs. Par to liecina vēstures liecības jau no 13. gadsimta, kad Atskaņu hronikā parādās ieraksts par cēsinieku sarkanbaltsarkano karogu.

Kā vēsta Aizsardzības ministrijas portāls “Sargs.lv”, hronikā minētais notikums saistās ar zemgaļu cīņām pret vācu ordeni 1279. gadā. Vēlēdamies atmaksāt ienaidniekam par Dobeles nodedzināšanu, Zemgales virsaitis Namejs ar karaspēku devies uz Rīgu. Livonijas ordeņa maršals uzbrukuma atvairīšanai sapulcinājis bruņiniekus un ar līgumu saistītos latviešu karavīrus. Starp tiem bijuši arī latviešu karavīru no Cēsīm, kuri ieradušies ar sarkanu karogu, kas bijis sadalīts ar baltu krāsu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Visi saistītie raksti

Šajā hronikā pieminētais latviešu karogs ir vienīgais no 13. gadsimtā dokumentāri fiksētajiem tagadējās Latvijas teritorijā dzīvojošo tautu karogiem, kuram dots krāsu apraksts. Kopš 19. gadsimta otrās puses tas kalpojis kā prototips nacionālā karoga izveidei, savukārt 20. gadsimtā tas kļuva par Latvijas valsts karogs, – tolaik ideja par nacionālo karogu piederēja pedagogam un publicistam Jānim Lapiņam, kurš dzimis pašreizējā Cēsu novada Veselavas pagastā. Pirmajā pasaules karā viņš darbojās Valmierā – tad arī aizgūta doma par sarkanbaltsarkanu karogu, kas kaujās pavadīs Latviešu strēlniekus. Šobrīd īstais pēc Lapiņa meta 1916.gadā šūtais karogs glabājas Cēsu vēstures un mākslas muzejā.

Portāls Skaties.lv viesojās Cēsīs, lai uzzinātu, kā valsts svētku laiks tiek sagaidīts un pieminēts Latvijas karoga dzimtenē!

Pilsēta “ietērpusies” sarkanbaltsarkanā rotā, savukārt uzrunātie cēsnieki atzīst, – kā ik gadu, arī šogad svētki tiek gaidīti ar pacilātu sajūtu.

Aina
Cēsniece

Šajā laikā mājās vienmēr iededzinām svecītes, – tas rada mierpilnas svētku sajūtas. Katru gadu apmeklējam Lāčplēša dienas lāpu gājienu, kā arī dodamies pastaigās uz Cēsu Pils parku, jo tur ierasti ir ļoti skaisti. Cēsis ir ļoti patriotiska pilsēta. Sevišķi skaisti šeit ir novembrī.

Mārcis
Cēsnieks

Lāčplēša dienu un 11. novembri svinu jau kopš bērnības laikiem. Skolas laikā katru gadu devāmies lāpu gājienā. Šis ir patriotisks laiks. 18. novembrī ir arī mana tēva vārda diena, tādēļ mums ģimenē vienmēr ir svētku galds.

Aija
Cēsniece

Šajā svētku laikā Cēsis viennozīmīgi asociējas ar Pils parkā izveidoto Latvijas kontūru no baltām un sarkanām svecēm, kā arī piparmētru tēju, ar kuru cienā Pils parkā esošos cilvēkus. Katru gadu dodos uz Pils parku nolikt svecītes. Tad rodas tā īpašā svētku sajūta, piederības sajūta. Ikdienas rutīnā un skrējienā gadās visādi, bet šis ir tas brīdis, kad es vēlreiz un vēlreiz pārliecinos par vērtībām, kas ir man blakus, jo es esmu dzimtenē. Latviešu valoda, ģimene, no bērnības iemantotas tradīcijas, pasākumi, dzimtās mājas – tas ir brīdis, kad es saprotu, kāpēc es esmu latviete un kāpēc es dzīvoju Latvijā.

Laila
Cēsniece

Valsts svētku laiks Cēsīs asociējas ar lāpu gājienu, kad radi, kaimiņi un viesi, kas sapulcējušies, lai būtu vienoti un parādītu cieņu tiem, bez kuru rīcības Latvija nebūtu tāda kā šodien. Prieks, ka šajā gājienā piedalās jaunieši un ģimenes ar bērniem. Domāju, ka tas veido izpratni par valsts vēsturi un raisa patriotismu. Gaišas svētku sajūtas raisa multimediju priekšnesums Pils parkā un kopīgi veidotā Latvijas kontūra no sveču liesmiņām. Jauki, ka cilvēki atceras arī par tradīciju logā likt aizdegtu sveci.

Oskars
Cēsnieks

Valsts svētki un Cēsis man vienmēr asociējas ar Latvijas kontūras izveidošanu no svecītēm Cēsu Pils parkā, kad tur satiekas vairums cēsnieku. Tajā brīdī, Cēsu Pils pakājē, pārņem piederības sajūta, ka esi daļa no kaut kā lielāka kā tikai pilsētas iedzīvotājs. Rodas apziņa, kāpēc es šeit esmu un kur ir manas saknes. Tas uzreiz atauš atmiņā stāstus, kā mūsu vectēvi un vecvectēvi cīnījās par šo zemi, kurā šobrīd dzīvojam. Principā, man tas ir brīdis, kad padomāt, – ko es varu darīt, lai mana dzimtene kļūtu labāka.

Valdis
Cēsnieks

Man kā cēsniekam, Latvijas valsts svētki ir svarīgi. Ne tikai tāpēc, ka Cēsis ir Latvijas karoga šūpulis, bet arī tāpēc, ka Cēsīm ir bijusi nozīmīga loma Latvijas vēsturē kopumā. Cēsu vēsturiskā vide un latviskā atmosfēra ir radījusi gan lepnumu, gan patriotismu par Latviju un latviešiem. Cēsis ir gan Latvijas karoga dzimtenes, gan viens no nozīmīgajiem pagrieziena punktiem Brīvības cīņās. Cēsis savu nozīmīgumu un Latvijas svarīgumu izrāda ne tikai valsts svētkos, bet arī ikdienā.

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu

Mārtiņš Kaija atklāj, kā mīlestību padarīt mūžīgu 3

Tetovējumam ne vienmēr jābūt ar dziļu jēgu – pietiek ar to, ka tas labi izskatās uz ādas – , tomēr visai bieži tetovējumi ir cieši saistīti ar mīlestību – kur nu vēl labāku veidu, kā padarīt to mūžīgu un vienmēr paturēt pie sevis! Tetovēšanas mākslinieks Mārtiņš Kaija neatbalsta tikai vienam otra vārda iemūžināšanu uz ādas – kāpēc gan, ja viens tetovējums var izteikt pat tūkstošiem vārdu.

Lasi vēl