Samazinās mamogrāfijas veikšanas vietu skaitu

Pievienot komentāru
Samazinās mamogrāfijas veikšanas vietu skaitu
DMITRIJS SUĻŽICS, F64

Krūts vēža “skrīnings” atzīts par efektīvāko agrīnās diagnostikas metodi visā pasaulē, tomēr Latvijā tā aptvere pazeminās, bet mirstības rādītāji no krūts vēža stāv uz vietas – gandrīz pustūkstotis sieviešu gadā. Veicot pārbaudes deviņās mamogrāfijas veikšanas iestādēs, Veselības inspekcija atradusi vairākus trūkumus mamogrāfijas kvalitātē. Lai to uzlabotu, plānots samazināt šā pakalpojuma sniedzēju skaitu.

Latvijas Onkoloģijas centrā mamogrāfija tiek veikta dzīvās rindas kārtībā. Uzņemtie dati uzreiz ir redzami radiologa kabinetā. Katra krūts, tāpat kā cilvēka plauksta, ir unikāla. Lai uzstādītu precīzu diagnozi, ārstam būtu jāredz augoņa attīstības vēsture. Kas bieži vien nav iespējams.

“Šodien atnāk sieviete uz krūts centru, krūts ārsts sūta uz izmeklēšanu, sievietei ir tikko veikta mamogrāfija, līdzi apraksts, bet nav diska. Attēlus mēs redzēt nevaram. Šobrīd ir disku došanas ēra, bet bieži gadās, ka sunītis sagrauž vai iekrīt peļķē. Tas līdz galam nestrādā,” norāda ārste radioloģe Ilze Eņģele.

Savukārt diskus, pat ja tādi ir, ārsti ne vienmēr var atvērt. Jo tie tiek saglabāti četrās dažādās programmās. Lai novērstu šīs problēmas, Latvijā ir nepieciešams izveidot vienotu datu glabāšanas un arhivēšanas sistēmu.

“Lai šos mamogrāfijas attēlus mēs varētu brīvi atvērt normālā veidā atbilstošā veidā uz piecu megapikseļu monitoriem specializētos centros, lai mēs varētu veikt neatkarīgu otro lasījumu, lai to būtu iespējams veikt kompetences centros,” teic ārste radioloģe.

Pirms desmit gadiem Latvijā tika ieviests krūts vēža “skrīnings”. No 50 gadu vecuma sievietēm ik pēc diviem gadiem ir jāveic mamogrāfija. Šogad Nacionālais veselības dienests izsūtījis 140 000 uzaicinājumu. Tomēr pēdējos gados “skrīninga” aptvere samazinās – no 46% 2017. gadā līdz 42% – pagājušajā gadā. Optimāli būtu jābūt divreiz lielākai. Veselības inspekcijas skatījumā, viens no iemesliem varētu būt tas, ka izmeklējumi netiek veikti pienācīgā kvalitātē, kas mazina pacientu uzticību, sākot jau ar pašu bildi.

“Mēs katrā iestādē izņēmām no trīs līdz 20 bildēm atkarībā no pašu iekārtu daudzuma. Līdz ar to nevar pateikt, ka, teiksim, viena iestāde bija ļoti laba un cita… Tas viss ir atkarīgs no tās personas. Jo ar vienu un to pašu aparātu varēja iegūt gan ļoti labu bildi, gan arī ne tik kvalitatīvu ar kaut kādiem artefaktiem, kad nebija visa krūts ietverta,” saka VI Veselības aprūpes departamenta vadītāja vietniece Dace Roze.

Lai novērstu šo problēmu, par Eiropas finansējumu Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē turpmāk notiks radiologu, viņu asistentu un radiogrāferu apmācība. Šādus kursus jau izgājuši 100 cilvēku. Lai paaugstinātu mediķu profesionalitāti, plānots arī samazināt iestāžu skaitu, kur būs pieejama mamogrāfija. Pašlaik tādas ir 26. Dažviet mamogrāfija tiek veikta reizi nedēļā, kas, Veselības ministrijas skatījumā, nav pieņemams.

“Mamogrāfijas veikt vietās, kur šis apgrozījums ir lielāks, kas nozīmē, ir kvalitāte garantējama. Bažas par to, ka sievietēm būtu jābrauc tālāk, ir novēršamas, tas ir principā plānošanas jautājums. Var aizbraukt pakaļ noteiktās apdzīvotās vietās, aizvest uz meklējumu, un obligāti arī atvest atpakaļ. Un tas būtu tā pakalpojuma neatņemama daļa,” pauž veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

Izmaiņas plānojamas ar 2021. gadu, kad beigsies pašreizējie līgumi ar slimnīcām par pakalpojuma nodrošināšanu. Savukārt, kad Latvija varētu pāriet uz vienu radioloģisko apstrādes, uzglabāšanas un pārraides sistēmu, pagaidām nav zināms. Tās izveide varētu izmaksāt ap vienu miljonu, kas būtu jāparedz jaunajās politikas iniciatīvās pirms kārtējā budžeta skatīšanas. Šogad mamogrāfijas izmeklējumiem novirzīti gandrīz divi miljoni eiro.