Komentāri

Viens no Latvijas simtgades pasākumiem šonedēļ bija visu bijušo valdību godināšana – to ir bijis vairāki desmiti. Kā secinājuši vēsturnieki, ministriem gan starpkaru periodā, gan pēc neatkarības atjaunošanas nācies risināt gan līdzīgus jautājumus, gan kāpt uz teju vienādiem grābekļiem.

Publiski redzamākais Latvijas simtgadē gan bija vērienīgā svētku uguņošana, kas nav ne sākums, ne arī beigas, drīzāk vidus, jo svinības turpināsies vēl vairākus gadus.

“LNT Ziņu TOP 10” skaidroja, cik daudz no atvēlētajiem miljoniem “izšauti gaisā” publikas priekam un kas uzskatāms par ieguldītu tā, lai priecētu arī mūsu mazbērnus? Vai izdevies radīt ko tādu, kas kā magnēts uz Latviju vilina tūristus un, – kā mūsu valsts svētkus savā labā spējuši izmantot uzņēmēji?

Ar ozolu stādīšanu Latvijas pierobežas pašvaldībās pērn 4. maijā oficiāli sākās vērienīgā Latvijas 100. dzimšanas dienas svinību programma. Ar virsmērķi stiprināt Latvijas sabiedrības valstsgribu, piederības sajūtu un mīlestību pret savu zemi, veicinot pašorganizējošus procesus un sadarbību. Līdz šim realizēti Nacionālā pasākumu plāna aptuveni 800 projekti, nepilnu divu gadu laikā iztērējot 15,5 miljonus eiro – tieši tādi apmēri paredzēti ministru kabineta speciālā rīkojumā par svētku tēriņiem.

Linda Pavļuta
Simtgades biroja vadītāja

Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs jau ļoti strikti darbojas pēc plāna, kas ir arī apstiprināts Ministru kabinetā un pēc budžeta sadalījumam. Mēs varam izstrādāt tik, cik tajā paredzēts un ne vairāk, attiecīgi plāns ir īstenot visus pasākumus, tamdēļ arī tā summa tieši tā arī sakrīt.

Kopumā jaunu vērtību, projektu radīšanai, kā arī svētku atspoguļošanai no valsts budžeta pieciem gadiem piešķirti papildu 32 miljoni eiro.

Kultūras jaundarbi kā paliekošas vērtības, cilvēku baudījums, bet ar svētku simtgadi rotājas arī citi, valsts un pašvaldību budžetu jau senāk pamatos ielikti pasākumi. Piemēram, Dziesmu svētki, armijas parāde 18. novembrī, kas būtu notikuši arī tad, ja nesvinētu simtgadi.

No piecgadē paredzētajiem 27 miljoniem eiro līdz šim tērēti nepilni 22 miljoni eiro. Šīs finanses daudzos gadījumos mijiedarbojas, piemēram, pretrunīgi vērtētajai un desmitkārt dārgākajai svētku uguņošanai 200 000 eiro piešķīra valsts no papildu līdzekļiem, bet vēl 170 000 eiro Rīgas dome. Līdz ar to kopumā izdevumi simtgades zīmē sasniegs 60 miljonus eiro. Bet šīs ne tuvu nav visas svētku izmaksas, jo pašvaldības rīkoja un apmaksāja vēl simtiem pasākumu un projektu, daudzos, iespējams, radot zināmu apjukumu. Līdz ar to, cik naudas kopumā iztērēts – šobrīd pat nevar pateikt. Vienlaikus simtgades biroja vadītāja pauž prieku par šādu sabiedrības ļoti lielo atsaucību.

“Tas nav pašpietiekami, jo arī runājot ar kaimiņvalstīm, mēs redzam, ka tas ir tas lielākais izaicinājums, kā ar šīm valstisām programmām vai projektiem sasniegt auditoriju, lai cilvēki vēlas iesaistīties,” norāda Pavļuta.

Savu artavu sniedz arī uzņēmumi, no tiem jau vairāk nekā 500 saņēmuši simtgades piederības zīmes. Mērot sasniegumus, simtgades birojs veicis arī aptaujas. Tās liecina, ka daži mērķi sasniegti pat ar uzviju. 81% iedzīvotāju pamanījuši svētku programmu, simtgades piederības zīmi atpazīst 72% iedzīvotāju. Kā paliekošu vērtību, simtgades birojs uzsver vairākkārt augušo cilvēku skaitu, kas svin Latvijas neatkarības atjaunošanu 4. maijā.

“Šie skaitļi statistiski aug, kas apliecina šo cilvēku vēlmi arī būt daļai no valsts un šo izpratni, ka – jā, arī es esmu daļa no valsts. Es ceru, ka šie skaitļi arī augs,” bilst Pavļuta.

Lai gan svētku pasākumus pozitīvi vērtē arī lielākā daļa LNT aptaujāto iedzīvotāju (62%), tomēr procesu vērotāji netaupa arī kritiku, ko aicina svētku rīkotājiem ņemt vērā turpmāk. Viens no dzimšanas dienas svinēšanas uzdevumiem bija reģionu iesaiste. Nacionālas nozīme svētki ienāca vairākās pilsētās, piemēram, Rēzeknē organizēts Latgales kongress. Tikmēr kurzemniekiem rūgtumu sagādājis neskaidrs naudas dalījums tajā, cik īsti naudas paliek Rīgā, bet cik – novirzīts reģioniem, trūcis komunikācijas par pasākumiem un skaidrības par tēriņiem.

Artis Gustovskis
Kurzemes Tūrisma asociācijas valdes priekšsēdētājs

Skaisti pasākumi, bet vienkārši neaiziet līdz tautai. Nepalika tas sausais atlikums, nepalika skaidrs, kas tad īsti organizēts par šīm te simtgades naudām, jo lielu daļu tradicionālus pasākumus pašvaldības rīkoja pašas par savam naudām.

Kurzemes Tūrisma asociācijas vadītājs aicina nākotnē uzticēt naudas apguvi arī mazākām pašvaldībām, kaslabāk redz, kas novadam vairāk vajadzīgs.

“Visskaistākais, kas paliks, ir filmas, bet nākotnei un, teiksim tā, no mācībām, būtu ļoti labi, ja šīm naudām būtu skaidrāks mērķis definēts, kur kādā veidā tiek sadalīts, kas ir iespējams, otrkārt – deleģēt daļu līdzekļus reģioniem vai pašvaldībām kopā ar nevalstiskām organizācijām,” bilst Gustovskis.

Par finanšu kalambūriem un riskiem neskaidrai naudas plūsmai iepriekš brīdināja arī Valsts kontrole, kura uzskata – simtgades pasākumi grūti identificējami. Kultūras ministrija gan jau iepriekš uzsvērusi, ka nelietderīga naudas šķērdēšana neesot manīta, bet papildu uzraudzība nozīmē lielāku birokrātiju.

Simtgades pasākumu ietekmi uz Latvijas ekonomiku kopumā pagaidām ir grūti izmērīt. Pēc ekonomistu teiktā, viena no nozarēm, uz ko simtgades pasākumus vajadzētu izjust, ir tūrisms.

Tūrisma nozare par šo gadu nevar sūdzēties, pat Eiropas kontekstā – viesnīcās un dažādās citās mītnēs nakšņojošu ārvalstu tūristu skaits aug divtik straujāk nekā iepriekšējos gados. Kopumā divos gados par 23%t. Arī Latvijas iekšienē ceļots uz nebēdu. Bet viens tūrists šogad esot atstājis vidēji 200 eiro dienā, tai skaitā viesnīcās, ēstuvēs, muzejos, tātad valstij tas nozīmē nodokļus no simtiem miljoniem eiro. 2018.gads visai tūrisma nozarei Latvijā ir ļoti, ļoti veiksmīgs. Tas liecina, ka paveikts liels darbs, turklāt ar atdevi nākotnē, secina Rīgas tūrisma pulsa pārzinātāja.

Vita Jermoloviča
Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētāja

Šis gads bija topā, jo mēs runājam par savu valsti, atpazīstamību, tas ir ļoti svarīgi. Ja nebūtu pasākumi, valsts simtgades, Dziesmu svētki, koncerti, izrādes, kino, nebūtu platformas, par ko runāt. Noteikti būs pienesums nākotnē.

Eksperte piekrīt, ka svarīgi ir radīt kopības, saliedētības sajūtu. Tiesa, līdz pilnībai mums vēl tāls ceļš ejams. Tūrisma informācijas centra vadītāja atgādina – tūristi novērtē ne vien skaistas māju fasādes, tīras ielas, daudzos ziedus pilsētā, bet arī smaidīgus cilvēkus ielās.

“Domāju, ka tie cilvēki, kas atbrauc, viņi mūs novērtē. Viņi pavisam savādāk mūs redz, kā mēs dzīvojam, ko mēs sakām par savu valsti, ko saka taksists – pirmais iespaids, kā viņš izturas, ko runā oficiante, ko runā puķu pārdevēja. Ja vispār sabiedrība ir apmierināta un lepojas ar savu valsti, tad… domāju patreizējā momentā mums ir uz ko tiekties,” min Jermoloviča.

Vienlaikus citi tūrisma nozares pārstāvji diskusijās tomēr kritizē svētku tēriņus un sēj šaubas par to racionālu izlietojumu. Tiem radies arī jautājums, kas, ja neskaita skaistās filmas, ir tas paliekošais pēc pieciem, desmit gadiem, kad simtgade būs nosvinēta. Runa ir par tādām lietām kā, piemēram, tiltu nosaukšana valsts dibināšanas brīdī nozīmīgu valstsvīru vārdos.

“Ja tas projekts bija par lielu, tad varēja izpirkt to Gaiziņkalnu un uztaisīt vislielāko skatu torni uz simtgadi. Es saku, man vairāk gribējās tādas paliekošas vērtības,” svētku programmu ar projektiem un pasākumiem, kuru ir vairāk nekā gadā dienu, kritizē arī privātās augstskolas “Turība” docente. Viņa aicina aizdomāties un vēl kaut ko veikt šajā jomā.

Agita Doniņa
biznesa augstskolas “Turība” Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāne

Kas ir tas, kas paliks pēc tam? Mēs runājam šodien 2018. gada novembrī, mums ir salūts, mums ir koncerti. Vai pēc gadiem diviem, trīs, četriem, mēs varēsim teikt, – jā šis mums bija simtgades pasākums, simtgades projekts, un ar to mēs asociēsim arī pēc gadiem valsts simtgadi. Man liekas, ka tas ir tas, kur mums ir vēl laiks, mums ir vēl pasākumi, gadi priekšā, kur mēs varam šo īstenot.

Un te nav runa tikai par infrastruktūras projektiem, bet arī par nemateriāliem projektiem, tai skaitā, piemēram, izslavētajā digitalizācijā. Augstskolas pārstāve aicina iesaistītos cilvēkus raudzīt, lai pasākumi ir jēgpilni, citādi piezogas valsts naudas trallināšanas sajūta.

Ļoti ceru, ka valsts simtgades birojs šo vērtē, izvērtēs un izvērtēs nevis tikai tad, kad šis periods būs beidzies, un kā Pavļutas kundze teica, birojs būs slēgts, bet kā visos lielos projektos, kā visās lielās stratēģijās, šie ik pa periodam jāvērtē,” bilst Doniņa.

Runāt par paliekošām vērtībām ir pareizi, atzīst arī Rīgas tūrisma centra vadītāja. Viņa gan par šādu paliekošu vērtību uzskata Dziesmu svētku estrādi Mežaparkā.

Tiesa, lai gan tas ik pat laikam tiek dēvēts par simtgades projektu, taču tam tiešas saiknes finansiālā ziņā nav nekādas, jo desmitiem miljonu eiro vērtā Mežaparka estrādes pārbūve ir Rīgas domes ziņā.

Simtgades biroja vadītāja norāda, ka situācija nav tik slikta, tiesa, nav radīts kas tik zīmīgs kā Eifeļtornis Parīzē, bet ir uzcelts, piemēram, piemineklis Valkā, restaurēts ugunsdzēsības depo, Brīvības pieminekļa laukums ieguvis nosaukumu, izveidoti īpaši skvēri un laukumi. Biroja vadītāja gan neslēpj – rezultātus un ekonomisko pienesumu būtu vērts pavērtēt. Bet šobrīd runāt par lielām neveiksmēm neesot pamata. Arī naudu nevienam neprasīs atmaksāt.

Tikmēr svētki turpinās – tai skaitā nupat, septembrī sācies simtgades budžeta lielākais projekts – 13 miljonu eiro vērtā Skolas soma, par kuru pirmie rezultāti varētu būt zināmi nākamgad.

Lasi vēl