Saldus pusē aug īpaša Latvijas brūnā telīte – viņa radīta zinātniskā eksperimentā

1 komentārs
Saldus pusē aug īpaša Latvijas brūnā telīte – viņa radīta zinātniskā eksperimentā
900 SEKUNDES

Saldus novada saimniecībā “Griezes Lejnieki” jau piekto mēnesi aug Latvijas brūnā telīte vārdā Lelle – viņa ir īpaša, jo radīta mākslīgā ceļā.

Šis eksperiments veikts, lai atjaunotu teju izzudušo šķirni – Latvijas brūnā.

Daudzo jauno telīšu pulkā Lelle izceļas ar īpaši brūnu kažoku. Vēl vieglāk Lelli atpazīt pēc ausīs esošā numura 3809. Savukārt saimniecības vadītāja Vilma Briede apliecina, ka krāsa liecina par īstas Latvijas brūnaļas gēniem.

Reiz 80. gados Latvijas brūno skaits bija pat 500 000, bet tagad vien nedaudz vairāk par simtu. Tāpēc Latvijas Šķirnes dzīvnieku audzētāju savienība, gūstot Eiropas Savienības (ES) atbalstu, uzsāka Latvijas brūno pavairošanu ar embriju transferences palīdzību.

Latvijas brūnās govis pārsvarā bija mazās saimniecībās, taču, arvien attīstoties lielsaimniecībām, kur priekšroku dod melnraibajām vai Holšteinas šķirnes lopiem, Latvijas brūnās kļuvušas jau par retumu. “Griezes Lejnieku” vadītāja norāda, lai arī ārvalstu šķirnes govis ir ražīgākas, Latvijas brūnās piens ir ar augstāku tauku un proteīna saturu.

“Domāju, ka Latvijas lopkopībai tas ir ļoti svarīgi, lai mēs saglabātu savu Latvijas brūno,” norāda Briede.

“Griezes Lejnieku” saimniecībā ir 17 Latvijas brūnās govis, no tām slaucamas septiņas, pārējie ir jaunlopi. Nesen vēl vairākās surogātmātēs ievietoti embriji.

“Nu pat sagatavojām vēl vienu govi un ieguvām trīs embrijus, tos ielikām trīs citām telēm, lai viņi tur aug. Redzēs, ko viņi darīs, vēl rezultāts nav zināms,” bilst Briede.

Vienlaikus citās saimniecībās notiek arī Latvijas zilās un Dānijas sarkano govju pavairošana. Projektam ir atvēlēti 300 000 eiro Eiropas fondu nauda. Vilma Briede uzskata, ka, mācot veterinārus, embriju transferences metodi varētu padarīt pieejamāku un lētāku, tad Latvijas brūno skaits ātri izkļūtu no kritiskās robežas.

Video: Telīte vārdā Lelle – pirmā veiksme zinātniskā eksperimentā

Kā izrādās, šāds zinātniskais eksperiments nav nekāds jaunums. Tas daļēji nelegāli, apejot vadošos institūtus, darīts jau pirms vairāk nekā 30 gadiem. LNT raidījums “900 sekundes” tikās ar veterināru Leonu Liepu, kurš pirms daudziem gadiem sāka liellopu zinātnisku pavairošanu Latvijā.

Leons Liepa ar govs mazuļu transferenci nodarbojās kolhozā “Tērvete” 80. gadu sākumā. Taču pats stāsta varonis notikumu klāstu iesāk ar krietni senākiem laikiem, par to, kā padomju laikā viņam bija režīmam neatbilstoša biogrāfija.

“Es biju spiests uzvilkt to vāciešu mundieri. Un arī mani vecāki man skaitījās kulaki, bet kas viņi par kulakiem, zeme nebija sevišķi liela, nepilni 50 hektāri,” stāsta Liepa.

Tolaik jaunais Leons apguva vācu valodas pamatus, kas viņam krietni vēlāk noderēja jaunu zināšanu apguvē. Ilgu laiku Leons Liepa abonēja vairākus Austrumvācijas veterinārijas žurnālus, kur iepazinās ar liellopu embriju transferences teoriju. “Tērvetes” kolhozs par valūtas krājumiem iegādājās melnraibās govis, kas tolaik bija liels retums Latvijā.

“Mērķis bija pavairot melnraibās govis, jo tai laikā tikai pāris vietās Latvijā bija melnraibās… Tāpēc ka melnraibās bija nesalīdzināmi ražīgākas,” bilst Liepa.

Eksperimentu sākums bija balstīts teju tikai entuziasmā, veterināri un tieši Leons meklēja visdažādākos veidus kā uzsākt embriju pārstādīšanu.

“Galvenais nekāda inventāra mums nebija instrumentu. Man pirmos instrumentus atsūtīja radi no Amerikas,” atminas Liepa.

Tāpat arī bija jātiek galā ar angļu valodā sarakstītu visa pārstādīšanas procesa aprakstu.

“Gan to angļu valodu nezinādami, bet izmalām cauri un par to specialitāti daudz vārdu nav jāzina – fetelizeišan, evalueišan un maljureišan, tā var kaut ko atšķetināt,” norāda Liepa.

Visbeidzot, lai iegūtu pilnu instrumentu komplektu Leonam bija jāpielieto savas zināšanas virpošanā. Tā viņš saviem spēkiem izveidoja termosu, kur varēja glabāt instrumentus nepieciešamajā temperatūrā. Temperatūrai ir liela nozīme.

“Ja tur ievada kādu aukstu ķermeni, tad tas dzīvnieks to uzņem kā svešķermeni un raida viņu laukā,” skaidro Liepa.

Ja tagad Latvijā tiek iegūti pirmie teliņi, tad Leonam jau vairāk nekā pirms 30 gadiem izdevās jaunajā veidā sagādāt pat vairākus simtus. “Mēs ieguvām vismaz 711 teļus,” atklāj Liepa.

Latvijā bija viena no retajām vietām visā Padomju savienībā, kur veiksmīgi ar transferences metodi tika pavairoti liellopi. Pie Leona LIepas laboratorijā viesojās dažādi augsti viesi, un vissavienības sasniegumu izstādē iegūtas arī atzinības medaļas.

Video: Zinātniskie eksperimenti veikti jau pirms 30 gadiem