Salaspils Botānisko dārzu apsēduši Spānijas kailgliemeži

7 komentāri

Par nopietnu problēmu Latvijā šobrīd kļuvuši Spānijas kailgliemeži – par to trauksmi ceļ dabas pētnieki.

Kailgliemeži šobrīd apsēduši arī Salaspils Botānisko dārzu un radušās bažas, ka šī sērga var apdraudēt arī tā vērtīgo augu kolekciju.

Salaspils Botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadītājs Andrejs Svilāns, kas vienlaikus ir arī Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) ģenerāldirektors, Spānijas kailgliemežiem ir izlicis īpašās lamatas. Mērķis – pārbaudīt, vai patiešām šis nejaukais viesis no vienas dārza puses, kur atrodas privātmājas, sāk uzbrukt Botāniskā dārza teritorijai.

“Es nedaudz paslinkoju – neizliku lamatas vakar, izliku šorīt no rīta septiņos, lai paskatītos, vai vecā labā teorija – pievilināšana ar alu – strādā…Veselu puslitru ziedoju, joprojām sirds sāp. Skatīsimies, kas notiek,” saka Svilāns.

Der ne tikai alus, bet arī jebkurš rūgstošs produkts, virsū jāuzliek kāda plāksne, kas rada aizēnojumu.

“Mums ir tāds zooloģiskais dārzs. Tik turies! Ir tādi, kas dodas alus virzienā, un ir tie, kas ir apkārt,” bilst Svilāns.

Salaspils Botāniskā dārza teritorija ir 129 hektārus plaša, un it īpaši šogad pavasarī dārza darbinieki pamanījuši, ka Spānijas kailgliemežu šogad ir vairāk nekā parasti. Vēl pirms diviem gadiem bija cerība, ka šie Latvijā nelūgtie viesi nevairosies, taču patiesība izrādījusies skarbāka.

“Jo arī šeit, uz šīs taciņas, metru 30 posmā varēja ieraudzīt tikai tādus kārtīgus 30 cm garumā, tad šogad mēs jau redzam, ka ir pagājušā gada jaunuļi, kas veiksmīgi pārziemojuši. Un tās bažas šobrīd man ir vislielākās,” stāsta Svilāns.

Pastāv iespēja, ka šī invazīvā citzemju suga var savairoties biedējošos apmēros. Pagaidām nav veikti nekādi pētījumi par to, kādu postu tā var nodarīt, bet, pēc biologu domām, šī var kļūt par nacionālā mēroga nelaimi.

“Jo ilgāk mēs neko nedarīsim, sekas būs nenovēršamas,” saka Svilāns.

Vislabākais veids ir tos vismaz vienreiz dienā nolasīt un iznīcināt. Ja zāle nopļauta vai dārziņš izravēts, gliemežiem ir mazāk slēptuvju, tādā veidā to izplatību var ierobežot.

Dabas aizsardzības pārvaldē uzskata, ja pret kaitēkli necīnīsies visi, tad mūs sagaida katastrofa – gliemeži noēdīs ļoti daudz, arī dārzu skaistās augu kolekcijas.

“Rozēm ir diezgan spēcīgas ādainas lapas, rožu lapas Spānijas kailgliemezim negaršos, bet rozēm ir ļoti maigas ziedlapiņas, kas patiks uz galvošanu. Dārziem, manuprāt, tā būs lielākā nelaime,” uzskata Svilāns.

Šī invazīvā suga, visticamāk, Latvijā tikusi ievesta ar stādiem un sākusi izplatīties pēdējo 10 gadu laikā. Šobrīd vienīgais variants ir teritoriju īpašniekiem šos gliemežus nolasīt, pats galvenais – pēc tam iznīcināt. Arī pašvaldībām ir jākopj ceļmalas un grāvmalas. Citu variantu pagaidām nav.