Sāks graustu sarakstā iekļautā “Arsenāla” atjaunošanu

1 komentārs

Parādījusies cerība, ka ar trešo piegājienu izdosies atjaunot graustu sarakstā iekļauto Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāli ”Arsenāls”.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sākuši projektēšanas darbus un sagaidāms, ka jau nākamā gada vasarā 19. gadsimta nozīmīgais arhitektūras piemineklis sabiedrību varētu priecēt ar atjaunotu ēkas fasādi.

Izstāžu zāle “Arsenāls” izvietota nozīmīgā arhitektūras piemineklī – 19. gadsimta 20.–30. gados krievu vēlīnā klasicisma stilā celtā muitas noliktavas ēkā jeb arsenālā, kas 1980. gadu otrajā pusē pielāgots muzeja funkcijām.

Ēka savu ir nokalpojusi  – visā ēkas garumā ārsienās redzamas plaisas, tāpat atdalījies apmetums un nolobījies krāsojums, arī trepes drūp un ir visai bēdīgā stāvoklī. Iecere namu atjaunot iepriekšējās divas reizes izgāzās – finansējuma trūkuma dēļ. Tagad namu apņēmušies atjaunot VNĪ.

Jānis Ivanovskis-Pigits
VNĪ Attīstības pārvaldes direktors

Ēkas attīstība notiks divos posmos, pirmā kārta paredz, ka tiks atjaunota fasāde, jumts, tiks restaurēti logi, durvis, tiks savesti kārtībā ārējie inženiertīkli, savukārt otrā kārta jau paredzēs plašākus pārbūves darbus, kas notiks jau muzeja iekštelpās, kopumā 600 kvadrātmetru platībā.

Restaurācijas projekts paredz izstāžu zāli ”Arsenāls” saglabāt esošajā veidolā. Atjaunošanas darbu laikā kultūrvēsturiski nozīmīgā arhitektūra tiks saglabāta.

“Kā jau visām kultūrvēsturiskām ēkām ir savas prasības, kas attiecas gan uz logiem, gan durvīm, kuras nav iespējams vienkārši nomainīt pret kaut ko jaunu, ir jāatjauno, vienlaikus jāsaglabā vēsturiskā substance,” norāda Ivanovskis-Pigits.

Latvijas mākslas muzeja vadītāja Māra Lāce neslēpj, ka izstāžu zāles “Arsenāls” atjaunošana ir sen lolots sapnis. Šobrīd apmeklētājiem pieejama tikai puse no kopumā 6000 kvadrātmetru plašajām “Arsenāla” telpām. Ja sapnis piepildīsies, Latvijas mākslas muzeja iecere ir padarīt sabiedrībai pieejamus no 20. gadsimta saglabājušos mākslas darbus, kas patlaban glabājas krātuvē, jo fiziski nav vietas, kur tos izvietot.

Māra Lāce
Latvijas Mākslas muzeja direktore

Rīgā visu laiku ir bijušas ļoti lielas problēmas ar izstāžu zālēm, tad man šobrīd liekas, ka šī problēma šodien šī problēma ir vēl asāka un komplicētāka. Iecere ir, ka viss šis ēkas pirmais stāvs, šīs klasicisma nopietnās ļoti skaistās ēkas stāvs, kur telpas ir ar lielām velvēm un kas ir ļoti efektīgas, tiek atdotas cilvēkiem, tiek atdotas sabiedrībai, tas nozīmē, ka mēs šeit eksponējam mākslas darbus visā apjomā.

Nepiemērotos apstākļos izstāžu zāles “Arsenāls” noliktavās glabājās ap 30 000 mākslas darbu. Nelielajās telpās gleznas ir novietotas cieši cita pie citas. Mākslas darbu nodošana izstādēm bieži vien ir liels izaicinājums. Piekļūšana tiem ir apgrūtināta.

“Mums ir noliktavas pārpildītas, mums ir ļoti problemātiski, mums nav mobilās gleznu iekares konstrukcijas, kur mēs normāli varam apskatīties mākslas darbus, mums viņi glabājās plauktos, mums katra kustība ar šiem mākslas darbiem ir traumējoša šiem darbiem, īpaši rāmjiem,” bilst Lāce.

Izrādot savus krājumus, muzeja darbinieki neslēpj, ka ar nepacietību gaida rudeni, kad VNĪ apņēmušies pabeigt vērienīgā muzeja krātuvju kompleksa būvniecību Pārdaugavā. Savukārt izstāžu zāles “Arsenāls” pirmo, nepilnus divus miljonus eiro vērto atjaunošanas kārtu plānots uzsākt jau šajā vasarā.

1 komentārs