Saeimas pārstāvis tiesā: Ilgtermiņā Saulkrasti varētu attīstīties kā jauns un perspektīvs novada centrs

0 Komentāru
Saeimas pārstāvis tiesā: Ilgtermiņā Saulkrasti varētu attīstīties kā jauns un perspektīvs novada centrs
IEVA LEINIŠA, LETA

Skultes pagasta pievienošana jaunizveidotajai Saulkrastu pašvaldībai ir likumdevēja iniciatīva, un likumdevējs to ir pamatojis ar vairākiem apsvērumiem, šodien Satversmes tiesā (ST) sacīja Saeimas pārstāvis advokāts Lauris Liepa, aizstāvot jauno Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu.

Par Skultes pagasta gaidāmo pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam ierosinātajā lietā ST Liepa skaidroja, ka Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu pašvaldībai parlaments ir pamatojis gan ar to, ka Skultes pagasts primāri ekonomiskā kontekstā ir saistīts ar Skultes ostu, gan ar to, ka Saulkrasti veidotos kā jauns un perspektīvs centrs.

Liepa arī uzsvēra, ka Ikšķile ir viena no tām teritorijām, kura atbilstoši 2030.gada iedzīvotāju dinamikas perspektīvai ir augoša, un Latvijas kopējā demogrāfiskajā ainā šādu pašvaldību nav daudz, taču tas, kā pašvaldība izskatās šobrīd, un tās perspektīva attiecībā, piemēram, uz iedzīvotāju skaitu un iedzīvotāju maksātspēju, nav vienīgais kritērijs.

“Ikšķiles iedzīvotāji ir turīgi, pašvaldība ir labi attīstīta, taču tas nav vienīgais kritērijs, lai nodrošinātu ilgtspēju, piemēram, ir ekonomiskās attīstības kritērijs,” teica Liepa.

Viņš sacīja, ka arī pats brīvdienās bija braucis uz Ikšķili atpūsties, taču tas nenozīmē, ka tas izpilda visus kritērijus, lai pašvaldība darbotos ilgtspējīgi arī, tai skaitā, ekonomiskajā perspektīvā.

ST priekšsēdētāja Sanita Osipova uzsvēra, ka Ikšķiles kāzuss būtu saprotams, ja nebūtu otrs kāzuss, kurš šobrīd tiesai ir jāskata, proti, ja nebūtu izveidots jauns Saulkrastu novads, kas pēc teritorijas un iedzīvotāju skaita, un ekonomiskajiem rādītājiem ir pat zemākā līmenī nekā Ikšķile.

“Tātad viena maza spēcīga pašvaldība tiek pievienota, bet cita maza, ne tik spēcīga pašvaldība tiek izveidota,” teica Osipova.

Liepa sacīja, ka Skultes pagasta pievienošana Saulkrastu pašvaldībai ir likumdevēja iniciatīva, un likumdevējs to ir pamatojis ar vairākiem parametriem, proti, ar to, ka Skultes pagasts primāri ekonomiskā kontekstā ir saistīts ar Skultes ostu, gan ar to, ka Saulkrasti veidotos kā jauns un perspektīvs centrs.

“Šobrīd Saulkrasti izskatās relatīvi nelieli, bet ja mēs lūkojamies ilgtermiņā, tad Saulkrastu izredzes likumdevējs ir vērtējis ļoti augstu, piešķirot iespēju veidot pašvaldību,” uzsvēra Liepa.

Osipova norādīja, ka Saulkrastu novadu izveidošana un Skultes pagasta atdalīšana no Limbažu novada bija likumdevēja politiskā griba. “Kopumā skatoties uz reformas mērķiem, izveidojās nevienādā attieksme pret Ikšķili un Saulkrastiem,” viņa sacīja.

Jau vēstīts, ka 2020.gada 26.oktobrī ST lēma apvienot pirmo un otro ST ierosinātu lietu par Administratīvi teritoriālo reformu (ATR), proti Limbažu domes pieteikumu par Skultes pagasta pievienošanu Saulkrastu novadam un Ikšķiles domes pieteikumu par Ikšķiles pilsētas un Tīnūžu pagasta pievienošanu Ogres novadam.

Apvienotajai lietai tika piešķirts nosaukums “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” 28.2., 28.19. un 35.4. apakšpunkta atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta trešajai un sestajai daļai, kā arī 5.pantam”.

Iepriekš vēstīts, ka tiesa vērtēs Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma “Administratīvās teritorijas, to administratīvie centri un teritoriālā iedalījuma vienības” vairāku apakšpunktu atbilstību Satversmes 1. un 101.pantam, kā arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas 4.panta 6.daļai un 5.pantam.

Minētie pamatlikuma panti nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.

0 Komentāru