Saeimas komisija atbalsta priekšlikumu par skolēnu āra nodarbību stundu skaita limita atcelšanu

0 Komentāru
Saeimas komisija atbalsta priekšlikumu par skolēnu āra nodarbību stundu skaita limita atcelšanu
RŪDOLFS KRIEVIŅŠ, TV3 ZIŅAS

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja priekšlikumu, kas paredz atteikties no stundu skaita limita skolēnu āra nodarbībām.

Priekšlikumu iesniedza Saeimas deputāti Gatis Eglītis (JKP), Krišjānis Feldmans (JKP) un Reinis Znotiņš (JKP). Tomēr divi no trim deputātiem šo priekšlikumu sēdē atsauca, bet Feldmans gan nolēma to neatsaukt.

Priekšlikums paredz, ka vienas klases (grupas, kursa) izglītojamiem pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpē nodarbības atļauts īstenot klātienē ārtelpās līdz 20 personām vienā grupā, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs sēdē skaidroja, ka jau tagad pastāv līdzīga kārtība, kas paredz, ka āra nodarbības drīkst notikt, tomēr patlaban ir noteikts ierobežots stundu skaits. Līdz ar to, pēc IZM pārstāvja paustā, deputāti pēc būtības rosina noņemt šo stundu skaita ierobežojumu. Tāpat viņš aicināja arī ņemt vērā, ka mācību gads vairumam skolēnu drīz beigsies.

Deputāts Ivans Klementjevs (S) sēdē aktualizēja jautājumu par mācību gada garumu, un šajā sakarā arī izcēlās diskusijas par to, cik nepieciešami šādi grozījumi būtu, ņemot vērā, ka mācību gads tuvojas izskaņai.

IZM pārstāvis apstiprināja, ka mācību gads vairumam klašu beidzas 31.maijā, turklāt mācību gads Covid-19 dēļ nav pagarināts.

Šajā sakarā arī Saeimas Juridiskā biroja pārstāve piebilda, ka šie likuma grozījumi stātos spēkā tikai jūlija sākumā, savukārt komisijas priekšsēdētājs Juris Rancāns (JKP) atzīmēja, ka kārtība paliktu spēkā uz nākamo septembri, kad sāksies jaunais mācību gads.

Tāpat sēdē tika diskutēts par piedāvātajiem grozījumiem skaistumkopšanas nozarē, jo no Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas tika iesniegts priekšlikums visām Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrētajām ārstniecības personām, ievērojot Ministru kabineta noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, atļaut sniegt pakalpojumus, kas atbilst ārstniecības personas profesijai.

Tas paredz, ka, ja pakalpojuma sniegšanas vietai atbilstoši Ārstniecības likumam nav jābūt ārstniecības iestādei, ārstniecības persona pakalpojumu drīkst sniegt arī pakalpojuma sniegšanas vietā, kas nav ārstniecības iestāde.

Veselības ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa sēdē gan atzīmēja, ka skaistumkopšanas nozarē ir divas ārstniecības personu profesijas, un, ja tās skaistumkopšanas salonā sniedz šos pakalpojumus, tad tam attiecīgi ir jābūt reģistrētam kā ārstniecības kabinetam.

Savukārt Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis informēja, ka patlaban atļauts strādāt ir frizieriem, kā arī manikīra un pedikīra sniedzējiem, kamēr pārējās skaistumkopšanas procedūras ir aizliegtas. Izņēmums gan noteikts, ja ģimenes ārsts ir nozīmējis ārstniecības procedūru, kuru veic dermatologs.

“Tiek piedāvāts, ka ārstniecības personas varēs sniegt visus skaistumkopšanas pakalpojumus, bet tā mēs radīsim jaunu diskrimināciju tāpēc, ka kosmetoloģijas pakalpojumus sniedz gan ārstniecības personas, gan personas bez šī statusa,” argumentēja Citskovskis.

Valsts kancelejas direktoram oponēja deputāts Feldmans, norādot, ka diskriminācija pastāv jau patlaban, tāpēc būtu nepieciešams strādāt pie tās mazināšanas, tomēr šis priekšlikums beigās netika atbalstīts.

Grozījumus paredzēts veikt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā.

0 Komentāru