Saeimas komisija atbalsta iespēju mantot 2. pensiju līmeņa uzkrājumu

0 Komentāru
Saeimas komisija atbalsta iespēju mantot 2. pensiju līmeņa uzkrājumu
Ilustratīvs foto. (Foto: f64)

Latvijā varbūt tomēr būs iespēja mantot 2. pensiju līmeņa uzkrājumu, izņemot to skaidrā naudā vai mantiniekam palielinot pašam savu pensiju. Konceptuālu piekrišanu šādai visai radikālai pensiju sistēmas grozīšanai paudusi Saeimas Budžeta un finanšu komisija.

Labklājības ministrs un Ministru prezidents gan nav pārliecināti, vai Latvijas sociālais budžets ilgtermiņā šādu mantošanu var atļauties. Viņi Saeimas deputātu aktivitātes saista ar vēlēšanu tuvošanos.

Ideja mantot 2. pensiju līmeņa uzkrājumu, kuru piespiedu kārtā ikviens strādājošais veido savām vecumdienām, sabiedrībā ir ļoti populāra. Portālā “Manabalss.lv” pērn par šo iniciatīvu tika savākti vairāk nekā 10 000 parakstu. Pirms vēlēšanām idejai ir liels atbalsts arī parlamentā.

Budžeta komisija otrdien izvēlējās vienu no četriem darba grupas piedāvātajiem risinājumiem. Ja cilvēks nomirs, nesasniedzot pensijas vecumu, viņa izvēlētais mantinieks – laulātais draugs, bērni vai kāds cits radinieks, varēs mantot visu 2. līmeņa kapitālu. Turklāt būs iespēja izvēlēties, vai uzkrājums tiek izmaksāts skaidrā naudā vai pārskaitīts radinieka pensijas uzkrājuma palielināšanai.

“Tas vēl būs jāiestrādā likumdošanas normās, ka uzkrātajiem līdzekļiem būtu vēlams palikt sociālās apdrošināšanas sistēmā. Gadījumā, ja cilvēki lems, ka šie līdzekļi ir izņemami ārā skaidrā naudā, tad tas būs ar iedzīvotāju ienākumu apliekams ienākums un par atbilstošo procentuālo lielumu uzkrājums tiks samazināts,” norāda Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns (ZZS).

Deputāti uzskata, ka iespēja atstāt savu pensiju tuviniekiem mudinās cilvēkus neizvairīties no nodokļu nomaksas un palīdzēs cīņā ar ēnu ekonomiku. Taču, kā norāda labklājības ministrs, iecere visai radikāli maina visu sociālās apdrošinās sistēmu. Šobrīd, pāragri nomirstot, personas uzkrātie līdzekļi tiek ieskaitīti sociālajā budžetā, kur solidāri tiek sadalīti starp esošajiem pensionāriem. Līdz ar to ir bažas, vai nepasliktināsies viņu stāvoklis.

“Ja mēs redzētu veidu, kā to var izdarīt, mēs jau to būtu izdarījuši pagājušajā, aizpagājušajā gadā vai vēl ātrāk. Labklājības ministrija jau piecus gadus strādā pie šī mehānisma izpētes. Pensiju sistēma ir saistītā sava starpā, nevar izraut vienu lietu, jo noteikti ietekmē pārējo situāciju,” norāda labklājības ministrs Jānis Reirs (V).

Pēc Reira aplēsēm izmaiņu negatīvā ietekme uz pensiju sistēmu varētu būt pieci līdz septiņi miljoni eiro gadā. Nepatīkami pārsteigts par Saeimas deputātu priekšlikumiem, kuri pirms vēlēšanām neesot saskaņoti, ir premjers.

Neatbildēts ir arī jautājums, kas notiks ar apgādnieka zaudējuma pensiju, kas tiek aprēķināta no 2. pensija līmeņa iemaksām. Budžeta komisija uzdeva atbildīgajam ministrijām līdz jūnija sākumam uz šo un citiem neskaidrajiem jautājumiem rast atbildes, lai izmaiņas varētu iestrādāt likumā. Saskaņā ar plānu mantot pensiju uzkrājumu varēs, sākot ar 2020. gadu.
0 Komentāru