Saeimas komisija atbalsta ierosinājumu noteikt vairākas jaunas atceres dienas

0 Komentāru
Saeimas komisija atbalsta ierosinājumu noteikt vairākas jaunas atceres dienas
PAULA ČURKSTE, LETA

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien, 25.maijā, izskatīšanai Saeimā lēma virzīt grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, paredzot noteikt vairākas jaunas atceres dienas, informēja Saeimas Preses dienestā.

Starp jaunajām atceres dienām, kuras paredzēts likumā noteikt, ir Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres diena, Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dien, 2013.gada 21.novembra traģēdijas atceres diena. Iecerēts noteikt arī jaunu atzīmējamo dienu – Valsts valodas dienu.

Kā Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu iecerēts noteikt 2.martu, kad 1945.gadā Viļakas (bijušā Abrenes) apriņķa Stompaku purva salās notika lielākā kauja Latvijas nacionālo partizānu kara vēsturē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

17.martu rosināts noteikt par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu, jo šajā dienā Konstantīna Čakstes vadītā Latvijas Centrālā padome 1944.gadā pabeidza parakstu vākšanu memorandam, kurā Latvijas tautas vārdā tika pieprasīta Latvijas valsts neatkarības faktiskā atjaunošana. Šajā datumā iecerēts aicināt godināt un atcerēties visus nacionālās pretošanās kustības dalībniekus, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Savukārt 21.novembrī aicināts atminēties 2013.gada 21.novembrī notikušo traģēdiju, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Atceres diena būtu piemiņas un cieņas apliecinājums visiem traģēdijas upuriem un atgādinātu sabiedrības kopējo atbildību, lai nepieļautu šādu traģēdiju atkārtošanos nākotnē, atzīmēts likumprojekta anotācijā.

15.oktobri rosināts noteikt par Valsts valodas dienu, jo 1998.gada 15.oktobrī Saeima Satversmes 4.pantā nostiprināja latviešu valodu kā valsts valodu Latvijas Republikā. Atzīmējot Valsts valodas dienu, tiktu uzsvērta latviešu valodas kā vienīgās valsts valodas konstitucionālā nozīme saliedētas Latvijas sabiedrības veidošanā un valstiskuma pastāvēšanā, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Komisija aicinās grozījumus Saeimas sēdē izskatīt pirmajā lasījumā kā steidzamus bez atkārtotas izskatīšanas komisijā, informēja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.

0 Komentāru