Saeimas komisija atbalsta depozīta sistēmas ieviešanu no 2022. gada februāra

3 komentāri

Gandrīz 20 gadu ilgās diskusijas par iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā tuvojas noslēgumam. Saeimas atbildīgā komisija pabeigusi darbu pie attiecīgiem likuma grozījumiem un vienojusies, ka depozīta sistēma sāks darbu no 2022. gada februāra.

Lai gan ierasts trešajā lasījumā likumprojektiem veikt tikai nelielas korekcijas, šoreiz Tautsaimniecības komisijai par depozīta sistēmas ieviešanu pēdējā lasījumā bija jāizskata vairāk nekā 80 priekšlikumu. Tas komisijas vadītājam Jānim Vitenbergam (“KPV LV”) radīja aizdomas par centieniem izgāzt iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu.

“Uz otro lasījumu bija tikai seši priekšlikumi, kas parāda, ka īsti neviens neticēja, ka jaunie spēki, kas nonākuši politikā, spēs šo likumprojektu aizvirzīt tālāk. Jo līdz šim īsti politiskā vēlme, un griba nebija šo likumprojektu kustināt,” saka Vitenbergs.

Otrdien deputāti un nozares pārstāvji vienojās par vairākiem būtiskiem jautājumiem. Deputāti lēma, ka depozīta sistēmu ieviesīs gadu ātrāk nekā bija plānots iepriekš – 2022. gada februārī.

“Jā, mani nedaudz šokēja sākotnēji šis 2023. gads, ko es ieraudzīju, jo bieži vien man arī jautā jaunieši un apkārtējie cilvēki, kādēļ Igaunijā un Lietuvā jau ir, bet mums vēl nepieciešami četri gadi, lai ieviestu. Es to skaidroju ar to, ka doma varbūt bija tāda, ka politiskie spēki varbūt vairs nebūs pie varas un atkal varēs muļļāt un neieviest to sistēmu,” saka VARAM parlamentārais sekretārs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”).

Tāpat operatoriem, kuri pieteiksies depozīta sistēmas uzturēšanai, būs jārūpējas, lai Latvijā nebūtu ”balto plankumu”, kuros nav iespējams nodot dzērienu iepakojumus.

“Līdz ar to bija atrunāti vairāki kritēriji, kas tiks atrunāti Ministru kabineta noteikumos, kā teritoriālais plānojums, dažāda veida finansiālais segums, kādā veidā tiks apsaimniekota sistēma, kādi būs izvēlētie tehniskie risinājumi un tamlīdzīgi. Tur ir virkne kritēriju, kas nodrošinās labāku šīs sistēmas darbību,” skaidro Plešs.

Jau iepriekšējās sēdēs komisija neatbalstīja paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu, kurā drīkstētu nodot ne tikai PET un stikla pudeles, bet arī citus iepakojumu veidus. Šādu depozīta veidu iepriekš aizstāvēja atkritumu apsaimniekotāji. Arī otrdien sēdē tie kritizēja plānoto depozīta sistēmu.

“Šobrīd šaura deputātu grupa, atsaucoties Liniņa, Berga un Šuras lobija interesēm, ir izlobējušas šo depozīta sistēmu. Turklāt slikti, ka klasiskajā depozīta nozīmē, neskatoties uz to, ka šobrīd ir pieejamas daudz jaunākas tehnoloģijas,” tā savu uzskatu pauž “Eco Baltia grupa” valdes priekšsēdētājs Māris Simonovičs.

Kritiku gan noraida Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija.

“19 gadus mēs runājam par depozīta ieviešanu dzērienu iepakojumam, tad cik mēs vēl gadus mēs varam runāt par pārējo iepakojumu. Tad jāsāk ar šo pirmo soli, un tālāk jau skatāmies. Tehnoloģijas attīstās, arī attīstītās iepakotāju, ražotāju un atkritumu savākšanas metodes,” bilst Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Otrdien komisijā arī vienojās, ka iedzīvotāji par nodoto dzērienu iepakojumu varēs saņemt gan atprečojamus čekus, gan skaidru naudu, ja iepakojumus nodos nodošanas punktos klātienē. Depozītu automātos atmaksa skaidrā naudā nenotiks, jo secināts, ka to uzturēšana būtu pārāk dārga.

Saeima par likuma grozījumiem galīgajā lasījumā varētu balsot pēc divām nedēļām.